Līdz šīm Krievijas teritorijā tālākais Ukrainas dronu trieciens skāra Tatarstānas reģionu – Jelabugu un Ņižņekamsku. Jelabugā speciālās ekonomiskās zonas "Alabuga" teritorijā tiekot montēti irāņu "Shahed" trieciendroni, Krievijā saukti arī par "Geran-2".

Iepriekš Krievijā publicēts video, kur esot redzama "Shahed" dronu ražošana Tatarstānā. Jau pērn Rietumu mediji ziņoja, ka Krievija šajā reģionā to plāno sākt darīt.

Viena ukraiņu drona atliekas redzamas pēc trāpījuma arī naftas pārstrādes rūpnīcā Ņižņekamskā.

Tas varētu būt bijis Ukrainā ražotais "UJ-22" bezpilota lidaparāts. Tā oficiālais darbības rādiuss ir 800 km. Attiecīgi vienvirzienā – 1600 km, rakstīja ukraiņu mediji.

Krievijā šoks bija jau tad, kad droni uzbruka naftas rūpnīcām līdz tūkstotim kilometru no Ukrainas, bet kopš otrdienas šī robeža pārsniegta, "Pasaules Panorāmai" norādīja ukraiņu militārais eksperts.

"Ir uzņēmumi, ražotnes, kas atrodas tālāk par tūkstoš kilometriem, un tāpēc tika uzskatīts, ka tas atrodas dziļi aizmugurē. Bet redzam, ka tā vairs nav dziļa aizmugure," norādīja Ukrainas militārais eksperts Oleksandrs Kovalenko. "Maksimālais darbības attālums pagaidām nav zināms, bet šis ir nākamais posms šī ieroča tipa attīstībā, kuru Ukrainā nopietni sāka attīstīt tikai 2022. gadā." 

Eksperts arī atzīmēja, ka šis lidaparāts Krievijas teritorijā nolidojis vairāk nekā tūkstoti kilometru.

"To nenotrieca ne pretgaisa zenītartilērija, ne to neitralizēja ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem. Proti, šajā gadījumā Krievijas pretgaisa aizsardzība demonstrēja pilnīgu nespēju pretoties šādam ieroču tipam," viņš pauda. 

Efektīvi bijuši arī jūras droni, kas līdz ar citiem uzbrukuma veidiem Melnajā jūrā krietni iedragājuši Krievijas flotes spējas.

Iznīcināti vai bojāti ir trešā daļa Krievijas Melnās jūras flotes kuģu, paziņojuši Ukrainas jūras spēki. Liela daļa karakuģu evakuēti.

Gints Amoliņš: Jūs pats esat no Odesas, ostas pilsētas pie Melnās jūras. Cik liela un kāda ietekme uz militāro situāciju ir tam, ka Ukraina ir iznīcinājusi vai sabojājusi trešo daļu Krievijas karakuģu Melnajā jūrā? 

Oleksandrs Kovalenko: Melnā jūra ir kļuvusi drošāka, daudz drošāka. Tagad Melnajā jūrā darbojas graudu koridors, kuru jau kontrolē pati Ukraina. Krievijai uz to nav ietekmes, tai nav šo iespēju (..). Krimā palikuši tikai tie kuģi, kuriem nav nekādas vērtības Krievijas pavēlniecībai, tas ir, vecākie padomju kuģi vai tie, kas nodrošināja loģistiku.

Eksperts arī stāstīja, ka viss, ko Krievija var darīt, ir izmantot savu floti, lai ar spārnotajām raķetēm "Kaļibr" veiktu triecienus pa Ukrainu. Bet kaut kādu iemeslu dēļ viņi no kuģiem to nav darījuši jau gandrīz sešus mēnešus.

Sauszemes frontē situācija gan saglabājas smaga, jākoncentrējas uz aizsardzību. Iemesli galvenokārt divi, skaidro eksperts. Pirmais – joprojām munīcijas trūkums. Otrais – trūkst iespēju efektīvi pretoties Krievijas taktiskajai aviācijai.

Viņa ieskatā, šogad Krievijas nākamie galvenie mērķi būs divu apdzīvotu vietu – Časivjara pie Bahmutas – okupācija, jo atrodas dominējošā augstienē, un Kupjanska, lai tiktu pāri upei un censtos izvērst uzbrukumus tālāk Harkivas apgabalā.

Tikmēr Tatarstānas vadītājs Rustams Minihanovs pēc uzbrukumiem vērsās pie vietējām pašvaldībām un uzņēmumiem ar aicinājumu nepaļauties uz pretgaisa aizsardzības sistēmām un pašiem nodrošināties pret iespējamiem dronu uzbrukumiem.