Alūksnes sporta centrā steigā pirms izbraukšanas uz Rīgas lidostu tika pakoti Latvijas un Alūksnes karogi. Vēl pēdējais štrihs plakātā, kas vēsta "Andrejam sudrabs". Alūksnē šogad atzīmē pusgadsimtu biatlona tradīcijas izkopšanā. Andreja panākums – labākā dāvana 50 gadu jubilejā. Rastorgujevs "Mežinieku" trasē aizvadīja bērnību un pusaudža gadus, taču arī aizvadītājā vasarā lielais sportists vēl trenējās dzimtajā pusē.
Biatlonu Alūksnē šobrīd apgūst apmēram 20 bērnu. Par tik ļoti gaidīto Rastorgujeva panākumu priecājas arī Alūksnes Sporta skolas direktore Līga Tomsone.
"Tie ir vismotivētākie bērni, paši trenēties gribošākie bērni," jaunos Alūksnes biatlonistus raksturoja Tomsone. "Noteikti viņiem ir ģimenes, kas atbalsta šajā grūtajā ceļā."
Vecāku atbalsta nozīmību atzīmēja arī Andreja pirmais treneris Sverčkovs. Ģimene dzīvo netālu no slēpošanas trases – treneris un Andreja mamma ir klasesbiedri.
"Ļoti liels prieks, protams, ka viņš pieminēja savu pirmo treneri, otro treneri, visus palīgus," atzina Sverčkovs. "Prieks par visu mūsu Latviju un visu, kas darīts, lai panāktu šādus augstus sasniegumus."
Andrejs ir neatlaidīgs maksimālists. Vispusīgs, jo sākotnēji gan peldēja, gan airēja, gan spēlēja futbolu un ģitāru. Trenerim atmiņā spilgti iegūlis 2005. gadā sacensībās Šveicē piedzīvotais.
"Tur bija ļoti interesanti. Pirmā šautuve sprintā neizdevās, pieskrēju, tā kārtīgi uzmundrināju. "Andrej, vajag saņemties!", tā stingri pateicu. Un uzreiz otrā šautuvē bija, ja nemaldos, nulle, un viņš labu vietu izskrēja," pastāstīja Sverčkovs.
Pēc šī panākuma Andreja vecāki iegādājās viņam šauteni. Arī Andreja mamma Tatjana atminas – redz, no trases puses nāk treneris, bet Andreja vēl nav, jo palicis un turpina trenēties. Tā ir neatlaidība, par kuru svētdien priecājās visa Latvija, bet it sevišķi vicečempiona tuvākie.
"Tēvs braukā tālus reisus un tagad ir Norvēģijā. Es ar viņu runāju un visu stāstu, bet tad piezvanīja mana mazmeita, Andreja meita," sacīja Tatjana Rastorgujeva. "Pēc tam mēs ar viņu fanojām kopā. Ļoti ilgi gaidījām to. Paldies Dievam, ka sagaidījām, tagad visi apsveic! Bija prieks, ka viņš gāja ar karogu [apbalvošanā]. Varbūt lielu, bet vienalga. Ļoti patika!"
