«Sistēmas bērni»: Liecības par pazemojumiem un sodiem atklāj bērnunamu drūmāko pusi

Bērnu raustīšana aiz matiem, ēdiena bāšana mutē ar varu, apsaukāšana un citi pārkāpumi fiksēti septiņos iesniegumos, kas nosūtīti bērnu tiesības sargājošajām institūcijām. Runa ir par Jelgavas pilsētas bērnunamu, kurā uzsākta izmeklēšana un no amata uz laiku atstādinātas trīs audzinātājas. Bērnus sargājošajām iestādēm adresētie iesniegumi nonākuši arī Latvijas Radio rīcībā un, pamatojoties uz tiem, tapa stāstu sēriju „Sistēmas bērni”. 

Ārpusģimenes aprūpē institūcijās:

Kopumā 1 551 bērns
No tiem vecumā līdz 3 gadiem - 244
(VBTAI dati uz 2015.gada 1.janvārī)

Deinstitucionalizācijas plāns paredz:
līdz 2023.gadam institūcijas aprūpē būs līdz 720 bērniem

Nežēlīgas pazemošanas metodes, ko pret bērniem pielieto personāls, sūtīšana uz tāliem internātiem un iespundēšana psihoneiroloģiskajās slimnīcās un arī citi aspekti atklājās tikai tāpēc, ka sācies deinstitucionalizācijas projekts. Tā mērķis ir pakāpeniski samazināt bērnunamu skaitu un veidot šīs institūcijas ģimeniskākas, bērnu vajadzībām pietuvinātākas.

Pašlaik vairāk nekā tūkstotis bērnu dzīvo institūcijās un katrs piektais tajās pavada pat desmit un vairāk gadus, tātad visu bērnību. Viņi ir “sistēmas bērni”. Un par viņiem, par bērnunamiem, kopējo sistēmu, kas apvijusies ap šīm iestādēm, pašvaldībās un valstī kopumā, vēstīs sabiedrisko mediju sērija „Sistēmas bērni”.

Bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādes

3 Valsts sociālās aprūpes centri (septiņas filiāles)
46 pašvaldību un citu organizāciju institūcijas
 

Rīgas plānošanas reģionā - 17 institūcijas
4 VSAC “Rīga” filiāles
13 pašvaldību un citu organizāciju institūcijas


Zemgales plānošanas reģionā – 11 institūcijas
Pašvaldību un citu organizāciju institūcijas


Kurzemes plānošanas reģionā – 6 institūcijas
2 VSAC “Kurzeme” filiāles “Veģi” un “Liepāja”
4 pašvaldību institūcijas


Latgales plānošanas reģionā – 10 institūcijas
VSAC “Latgale” filiāle “Kalkūni”
9 pašvaldību un citu organizāciju institūcijas


Vidzemes plānošanas reģionā – 9 institūcijas
Pašvaldību un citu organizāciju institūcijas 

(dati: VBTAI)

Sākot deinstitucionalizācijas projektu, Labklājības ministrija neatkarīgiem ekspertiem no malas uzdeva apmeklēt visus Latvijas bērnunamus un izvērtēt bērnu vajadzības, katra bērna psiholoģisko un fizisko stāvokli, vēlmes. Vērtēšana ilga pusgadu un noslēgusies ar iesniegumiem, kuros eksperti dokumentējuši pieredzētos pāridarījumus.

Septiņi iesniegumi, kas nonākuši Latvijas Radio rīcībā, detalizēti apraksta dažādus iespējamas vardarbības gadījumus bērnu aprūpes centrā, ko pastrādāja personāls, - gan ekspertu pieredzētais, gan bērnu liecības.

Turklāt no iesniegumiem top skaidrs, ka šāda uzvedība un pedagoģija tur ir normāla, citi bērni uz šādiem pārkāpumiem nereaģē un personāls vardarbības metodes nekautrējas pielietot svešu personu klātbūtnē.

Bērnunams Jelgavā piekopj arī praksi nepaklausīgākos bērnus ievietot psihoneiroloģiskajās slimnīcās, un liels palīgs ir pašvaldības policija. Bērnus nogādā arī tālos internātos, parasti Latgalē. Tā ir vēl viena sistēmas īpatnība, kas izrādījās finansiāli izdevīga, jo, šādi, atbrīvojoties no bērna, iestāde turpina saņemt pašvaldības naudu par bērna uzturēšanu, bet faktiski bērns atrodas tālu prom un par viņu šajā laikā gādā valsts.  

Valsts finansē ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus:

  • bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz 2 gadiem;
  • bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem līdz 4 gadu vecumam;
  • bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem no 4 līdz 18 gadu vecumam;

Pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus var saņemt:

  •  bāreņi un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam;
  •  pašvaldības, kurās nav savu iestāžu, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu

Internātskolas un psihoneiroloģiskās slimnīcas kopējā sistēmā izskatās kā tāds labs bērnunamu sadarbības partneris audzēkņu sodīšanā un iebiedēšanā.

Īpaši no psihoneiroloģiskajām klīnikām baidās vairums bērnu, jo ārstēšanās vai aizvešana tālu prom no Jelgavas tiek pielietota gadījumos, kad bērni, piemēram, pretojas ierastajai kārtībai, klaiņo, smēķē vai sāk lietot kādas citas atkarības raisošas vielas.
 

LR korespondente Vita Anstrate stāsta par sēriju «Sistēmas bērni» : 


Lai atspoguļotu pastāvošo sistēmu, kādā dzīvo bērnunama bērni, stāstu sērija “Sistēmas bērni” apskatīs vardarbības gadījumus, uzklausīs iesaistītās puses, apskatīs arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas lomu sistēmas uzraudzīšanā, kontrolē, pašvaldības lomu darbam ar sociālā riska ģimenēm un to, kā gadiem ilgi varēja šīs problēmas noklusēt un kāpēc pārmaiņas īstenot kaut kas vienmēr kavē.

Saeimas sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un Zemniekus savienības) otrdien, 18.aprīlī, intervijā Latvijas Radio atzina, ka viņai negribētos ticēt, ka šādi notikumi varētu būt ne tikai Jelgavā, bet arī citos bērnunamos, bet komisija noteikti šo jautājumu apskatīs. Komisijā viesosies arī labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), ar kuru arī plānots pārrunāt šo jautājumu.  

Barča sacīja, ka pašlaik likumos ir ļoti precīzi un skaidri noteiktas bērnu tiesības un institūciju un amatpersonu atbildība, “viss skaidri uzrakstīts, tikai vajadzētu to pildīt”. Runa ir par vispārējo cilvēcību un profesionālismu, “man grūti iedomāties, kā var profesionālis tā uzvesties”.  

Sērija “Sistēmas bērni” šonedēļ Latvijas Radio raidījumos “Īstenības izteiksme” un arī LTV Ziņu dienesta sižetos. 

Iesaki šo rakstu
11 komentāri
Klāra
Vai tajos bērnu namos ir kāds neatkarīgs (no malas, nevis sarunāts ķeksīša pēc) profesionāls psihologs, kam bērni var uzticēties? Vai bērni tiek vesti ārā staigāt? Vai viņi zin, kas ir veikals, no kurienes rodas pārtikas preces, kā saimnieko un ēst gatavo? Vai viņus tur kāds samīļo?! Iedomājoties kādām šausmām nākas iziet cauri tiem nabaga bērniem, tad nav brīnums, ka pēc iziešanas no šāda veida iestādēm, aplis turpinās! Labāk tiešām to visu naudu, ko valsts un pašvaldība izgāž šādās iestādēs, būtu to novirzīt tiem cilvēkiem, kas ir gatavi uzņemties par bērniem atbildību un kļūt par audžuvecākiem!
kaunies Barča
par to, ka nezini, vai tas notiek "ka viņai negribētos ticēt, ka šādi notikumi varētu būt ne tikai Jelgavā, bet arī citos bērnunamos..." Nevis TICĒT vai NETICĒT, bet ZINĀT!!!
par sabiedrības
cietsirdību pret cilvēkbērniem var spriest pēc histēriskās suņu un kaķu "mīlestības" portālos, avīzēs un TV. Otrs rādītājs ir Saeimas runas par cirku, kur raksturīgā pazīme ir dzīvnieku humanizācija.
hmm
ja nespēj mīlēt dzīvību,tad arī būs cietsirdība gan pret bērniem,gan dzīvniekiem un dabu
hmm
skumji..tā ir sistēma..pieļauj,ka izdegušas audzinātājas pazemo,degradē bērnus..atļaujas iebiedēt,kliegt..
es
ja par bērnu audžuģimenē maksātu tā cik viņš izmaksā bērnu namā, tad mums vispār superprofesionālas un perfektas audžuģimenes būtu
Agnese
Un kad sāks runāt par speciālajām internātskolām? Liela dala no tām labākā gad'ijumā pilda tika bērnu pieskat'išanas iestāžu funkcijas! Kad pagajušajā gadā neredzīga meitene no Strazdumuižas skolas sekmīgi nokārtoja visus pamatskolas eksāmenus (arī matemātikas uzdevumus, kas prasa tēlaino domāšanu un telpisko analīzi), daudzi vecāku forumos un skolās uzdeva jautājumu - ja jau neredzīgie var, kāpēc to nedara citi speciālo skolu bērni, piemēram, nedzirdīgie vai ar valodas problēmām? Vai tik problēma nav skolotājos, kam vieglāk nedomāt par bērnu izaugsmi, bet labākā gadījumā tikai pieskatīt bērnus????? Interneta forumā speciālo bērnu vecāki tagad diskutē par E-klase konferenci Liepājā, kur Rolands Ozols aicināja izvērtēt skolotājiem un skolu direktoriem pašiem sevi - ja skolotājas ienāk klasē ar pārliecību, ka šie bērni neko nevar, varb'ut labāk vi'nām steidzami meklēt citu darbu, kas nav saist'its ar bērnu mācīšanu?! Uzsveru - STEIDZAMI !!!!
pusdienlaikā
Portālā MANABALSS.LV ierosinātas izmaiņas likumā, nosakot, ka pašvaldību vadītāji savu amatu drīkst ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Viens no argumentiem - stagnācija un jaunu ideju trūkums. Kāpēc terminētos līgumus nevar ieviest arī bērnu namu, speciālo un parasto vispārizglītojošo skolu direktoriem?
fzss
ko dara pašvaldību socialie darbinieki ?? tāpat atbalsta sadismu ???
Rita Bērziņa-Leikarte
manu delu ari gribeja aizsutit uz adamovas internatskolu.vieniga problema bija zenem nepieciesamas brilles.ta del siguldas 1vidusskolas direktora valdis jekabsons vinam noveleja tadu sausmigu likteni.Lai dievs vinu soda cik bernus nav aizsutijis tada nezeliga veida sausmas.
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti