Deputāti atzinīgi par simtgades pasākumu plānu: Cer veidot kopības un piederības sajūtu valstij

Valsts simtgades birojs ar svinību plāniem iepazīstināja Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas deputātus, saņemot atzinīgus vārdus. Parlamentārieši izteica cerību, ka izdosies sasniegt pasākumu mērķus – veidot kopības un piederības sajūtu valstij. Atsevišķi deputāti gan izteica bažas, vai svētku programmai paredzētie gandrīz 60 miljoni eiro tiks iztērēti lietderīgi.

"2017.gadā mēs jau piedzīvosim: 4.maijā būs simtgades svinību atklāšana, un arī tiks uzsākta Latgales kongresa simtgades programma," tā Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas deputātiem atstāsta svētku programmu.

Būs jauni koncertuzvedumi, pasākumi diasporām un projekti, kas ar kultūras vērtībām iepazīstinās jauniešus un skolēnus. Lai gan svinību koordinatoru prezentācijā tikai nedaudz tika aizskarts naudas jautājums, atsevišķiem deputātiem tieši tas šķita galvenais.

Zaļo un zemnieku savienības deputāts Valdis Kalnozols pēc prezentācijas atzina, ka, viņaprāt, gandrīz 60 miljonu eiro tērēšanu simtgades pasākumiem var attaisnot tikai ar skaidru mērķi, kura izvirzīšana bija jāatstāj deputātu rokās. "Manuprāt, vispareizākais bija, pirmām kārtām, politiķiem saskaņot mērķus un par tiem mērķiem nobalsot, un tālāk jūs to stratēģiju taisāt. Citādi tie 60 miljoni tiks vienkārši iztrallināti," pauž deputāts.

Savukārt "Vienotības" deputāts Jānis Upenieks nebija pārliecināts, vai ir lietderīgi vairākus miljonus eiro tērēt pasākumiem ārzemēs: "Dejot kam, kāpēc? Vai mums ir plānots arī, pieņemsim, kaut kāda ekonomiskā grupa līdzi, kas uzlabos ekonomisko sadarbību? Kaut kā tā uz to paskatīties. Citādāk, ja es skatos, pieņemsim, doties uz Indiju vietējā vēstniecībā uzdejot, vai nav labāk tad vietējiem kolektīviem sadalīt finansējumu?"

Citi deputāti gan ieceres neapšaubīja un drīzāk dalījās padomos. Piemēram, partijas „No sirds Latvijai” deputāts Arvīds Platpers ieteica Latvijas skolās veidot simtgades dzejas lasījumu konkursu.

Tikmēr "Vienotības" deputāte Ilze Viņķele, kas Saeimā vada Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, atzīst,

ka nevēlas būt politiskais cenzors simtgades programmai un uzticas daudzajām iesaistītajām pusēm, kas programmu sastādījušas.

Atzinīgus vārdus gan Viņķele teic par Latvijas Skolas somas iniciatīvu, kas apmaksās skolēniem dalību dažādos kultūras pasākumos un ekskursijās: "Manuprāt, tā ir ļoti, ļoti nozīmīga, un jācer, ka sekmēsies iniciatīva, jo tā ļauj to kultūras pieejamību nodrošināt visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no viņu ģimenes rocības, no tā, cik prestižā pašvaldībā dzīvo. Līdz ar to tā ir ļoti svarīga programmai arī nevienlīdzības mazināšanai."

Latvijas Skolas somai ieplānots atvēlēt 13 miljonus eiro. Tā ir dārgākā aktivitāte no valdībā apstiprinātā gandrīz 300 pasākumu saraksta pieciem gadiem, kuru kopējais finansējums mazliet pārsniegs 59 miljonus eiro.

Kā uzskata Viņķele, naudu ir vērts tērēt, ja izdosies vairot lepnumu un piederību Latvijai: "Ja šī nauda tiek tērēta godprātīgi un sasniedz mērķi, proti, veicina mūsu visu lepnumu, ka mēs dzīvojam Latvijā un esam Latvijai piederīgi, manuprāt, tā investīcija nav peļama. Un es pieļauju, ka, iespējams, daudz jēdzīgāka nekā piemēram 28 miljoni eiro deputātu kvotu izdalīšanā viena gada laikā. Mana pārliecība – nauda, kas tiks iztērēta simtgades svinībām tiks izmantota jēdzīgāk nekā deputātu kvotu nauda."

Saeimas deputāti plāno regulāri tikties ar simtgades biroja pārstāvjiem, lai sekotu līdzi svētku plāniem.

Iesaki šo rakstu
1 komentārs
viktors malahovskis
kopības sajūtu ierēdņi vairo "ļoti labi"kārtējo gadu paaugstinot sev algas!
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti