Sevišķi plašas teritorijas ūdens klāj Ventspils novadā Užavas upes baseinā, tāpat Kurzemes dienvidrietumos Liepājas pusē, taču applūduši lauki un pļavas ir arī citur Kurzemē.
Zemgalē, kur nokrišņu bijis krietni mazāk, lauki tāpat ir pārmitri, tomēr ne applūduši.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka nokrišņu daudzums lielākajā Latvijas daļā šogad bijis krietni lielāks par normu, tomēr ir reģioni, kur situāciju par ārkārtēju saukt nevar. Piemēram, dažos Zemgales un Ziemeļvidzemes novados nokrišņu daudzums šogad ir pat mazāks par klimatisko normu.
Vasaras nogales un rudens lietavas visvairāk skārušas Latgali, Vidzemes augstieni un jūras piekrasti Kurzemē, kur nokrišņu daudzums sasniedzi 900-1000 litru uz kvadrātmetru, un tas ir par aptuveni 20-40 procentiem vairāk nekā parasti, turklāt situāciju sliktāku padarījis tas, ka gada pirmajā pusē nokrišņu daudzums bija ap normu, bet stipras lietavas sākās vasaras beigās un rudenī, kad iztvaikošana kļūst arvien vājāka. Ieplakās uzkrājas ūdens, kur tam vienīgā iespēja aizplūst ir pa ar gruntsūdeņiem, taču to līmenis arī ir augsts.
Tomēr daudzviet Zemgalē un Vidzemes ziemeļos situāciju par neparastu nosaukt grūti, jo tur vairākus novadus nopietnas lietavas skāra tikai septembrī, bet oktobrī un novembrī nokrišņu bijis pat mazāk par normu.
