„Svinības" ir trešais bulgāru režisora Aleksandra Morfova iestudējums Dailes teātrī. Divi pirmie „Finita la comedia!" un „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" iezīmējuši ļoti spilgtu krāsu teātra repertuārā.
Tāpat kā iepriekšējiem arī „Svinībām” režisors izvēlējies žanru – traģikomēdija, jo
caur paradoksiem atklātais stāsts būs gana skaudrs, bet pēc režisora domām – arī ļoti precīzs atainojums tam, kas šobrīd notiek ar tā dēvēto Rietumu sabiedrību.
Morfova redzējumā – mūsu sabiedrība it kā cēlo Eiropas vērtību aizsegā arvien vairāk un vairāk iepinas dažādu pārprastu un viltus vērtību lamatās un tas mūs ved uz bezcerīgu strupceļu.
Aleksandrs Morfovs: „Mēs pakāpeniski pārvēršamies par funkciju izpildītājiem, mēs vairs neesam cilvēki, kas paši atbildīgi pieņem lēmumus, kam ir savi stingri morāles kritēriji. Mums svarīgākais ir - „tikt uz augšu”, nopelnīt vairāk. Lai arī kādas šausmīgas lietas nenotiktu, mēs esam zaudējuši spēku un vēlmi tām stāvēt pretī, mēs jau esam gatavi pieņemt visu. Ātri pierodam pie teroristiem, pie dažādām perversijām. Statistika liecina, ka ievērojams procents cilvēku Anglijā, Holandē un Dānijā, piemēram, incestu uzskata par pilnīgi normālu parādību, un tas arī ģimenēs notiek. Pārējie aizver acis un tādējādi ļauj tam notikt arvien plašāk."
Izrādi „Svinības”, kuras centrā ir kādas sabiedrībā cienītas ģimenes baisie noslēpumi, Aleksandrs Morfovs dēvē par ļoti spilgtu metaforu tam, kas mūsu sabiedrībā notiek šodien. Ja vajadzētu apakšvirsrakstu – viņš izvēlētos Stenlijas Kubrika filmas nosaukumu „Acis plaši aizvērtas”.
Režisora vēstījumu kā tiešu trāpījumu mūsu laikā un sabiedrībā redz aktieris Lauris Dzelzītis, kurš izrādē atveido vienu no ģimenes dēliem:
„Rīcības nespēja, kas sākas no gara impotences. Diezgan vienkārši izsekot tam, kā tā rodas. Mēs esam aizgājuši tādā pārpildītībā, nepiesātinātībā it visur… Sākot ar informāciju – mēs jau nevaram atšķirt, kas ir kas, jo viss ir hiperbolizēts, viss ir super, pat uz baterijām raksta „super, longer”. Viss ir vou, vou, vou…! Tu jau vairs nemāki uz neko reaģēt… Tev ir tik ļoti jāfiltrē, tas sākas no šādiem sīkumiem. Ir neadekvātums teju it visā. To saprāta mugurkaulu, man liekas, var izveidot tikai kādā ļoti lokālā lokā, piemēram, ģimenē, uz kā tad viss var turēties un no kā tu vari veidot savu vērtību sistēmu un atskaites punktus."
Izrādē „Svinības” diemžēl ģimene nav šis drošais pamats, uz kā atsperties, gluži otrādi – tieši tā kā ceļamaizi bērniem devusi traumatisku pieredzi. Mātes lomas tēlotāja Indra Briķe – Elses lomu dēvē par ļoti smagu un sarežģītu, bet tieši tāpēc kā aktrisei ļoti interesantu.
"Es domāju, ka šī izrāde liks paskatīties uz sevi ne no tās labākās puses. Skatītājiem būs jābūt drosmīgiem," par izrādi nosaka aktieris Artūrs Skrastiņš, kurš izrādē spēlē Helges dēlu Kristianu.
"Kad mēs dzīvojam blakus kaimiņos, mēs redzam kādas vardarbības pazīmes, teiksim... es saku sev, 'Mūs tas neskar'. Robežu jau vēlmēm nav. Mēs viņas realizējam, aizmirstot, ka ir kaut kas tur augšā, ir providence, ir dzīvei uzdevumi," pārdomās par izrādi dalās Ģirts Ķesteris.
Radošajā komandā strādā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska, video mākslinieks Artis Dzērve, mūzikas konsultants Juris Vaivods un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs.
