Ķīpsalas izstāžu kompleksā skatuve tiek gatavota deju teātra prasībām. Šeit ir svarīga mūzika un gaismas.
Izrādes nosaukums "Tauberbach" ir divu šķietami nesavienojamu vārdu - kurls un Bahs – apvienojums. Kā stāsta Romeu Runa, visbiežāk "Les ballets C de la B" iestudējumu koncepcija balstās tieši uz atšķirīgā sintēzi – ar mērķi radīt skaisto.
Ir ļoti grūti pieņemt pliku apgalvojumu “tas bija skaisti”, ja blakus netiek dots izskaidrojums. Es uzskatu, ka tas tomēr ir spēcīgs pamatojums, ņemot vērā, ka radīt kaut ko skaistu nav viegli. Un es ticu, ka tas, ko darām mēs, ir kaut kas skaists,” norāda aktieris.
"Tauberbach" centrā ir reāla ar šizofrēniju slima sieviete, kas mīt izgāztuvē Buenosairesā, un piecas hibrīdas būtnes. Sieviete visu laiku runā, jo tas ir veids, kā izdzīvot, tomēr kontaktā ar plastiskajiem tēliem viņa mainās un iemanto klusumu.
Kad skatītāji skatīsies “Tauberbach” un izvēlēsies no sākuma līdz beigām sekot kādam no sešiem tēliem, tie izrādīsies seši dažādi ceļojumi. Tā kā jums šo izrādi būtu jānoskatās sešas reizes un tās vienmēr būs dažādas izrādes. Protams, skatītāji to vēro kopainā, taču mūsu darbs ir ļoti intīms,” skaidro Romeu Runa.
Izrādes iedvesmas avoti ir Markosa Prado dokumentālā filma "Estamira" un poļu mākslinieka Artura Žmijevska ieraksts, kurā Johana Sebastiana Baha mūziku interpretē nedzirdīgu cilvēku koris.
Flāmu mākslinieks Alēns Platēls jau 30 gadus vada kolektīvu "Les ballets C de la B", kas tiek uzskatīts par laikmetīgās skatuves mākslas fenomenu gan unikālās māksliniecisko vīziju kombinācijas dēļ, gan neparastās, nepareizās, anarhistiskās kustību valodas dēļ. "Les ballets C de la B" strādā dejotāji un horeogrāfi ar klasiskās un laikmetīgās dejas izglītību, mūziķi, cirka mākslinieki, neprofesionāļi.
