Laikmetīgās dejas mākslas programma Latvijas Kultūras akadēmijā izveidota pirms 25 gadiem. Starptautiskajā dejas dienā horeogrāfi un kritiķi sanāca kopā, lai novērtēto jauno mākslinieku veikumu un runātu par nozares nākotni.
"Šī laikmetīgās dejas kopiena kļūst arvien lielāka, jo šovasar varēs teikt, ka ir simt jaunie mākslinieki, kas ir absolvējuši Laikmetīgās dejas programmu Kultūras akadēmijā, viņi ir ļoti dažādi, katrs ar dažādām interesēm, vajadzībām, vērtībām, stiliem," norādīja dejas kritiķe, pētniece Dita Jonīte. "Es domāju, ka ir arvien grūtāk vienoties ap kaut ko vienu, un joprojām ir šis sapnis par vienu centru, institucionālu vienu atbalstošu organizāciju, ap kuru šī laikmetīgās dejas kopiena varētu riņķot, strādāt, veidot radošus projektus, kur vienmēr būtu šis atbalsts."
"Viena no lietām noteikti ir tā, par ko mēs esam runājuši daudz un ilgstoši, jo izglītības programma mums ir jau gandrīz 30 gadus Latvijā, bet nav vienotas vietas, ko varētu saukt par mājām laikmetīgās dejas māksliniekiem. Vienota, centralizēta vieta, kur savus darbus izrādīt, kas arī sabiedrībai saistītos ar laikmetīgās dejas vārdu," nozares situāciju iezīmēja Horeogrāfu asociācijas vadītāja Agnese Bordjukova.
"Protams, ka atbalsts, ja mēs paskatāmies, kas tagad ir filmu nozarē, ka ir zaļā gaisma un kā attīstās, balvas tur un tur, kādas filmas! Protams, ka mēs neviens neprasām to pašu naudu dejai, bet vismaz kaut kādu daļu," uzsvēra Kultūras akadēmijas programmas "Laikmetīgās dejas māksla" vadītāja Olga Žitluhina. "Ir nepieciešama kaut kāda kompānija, kura ir subsidēta, un paskatieties, cik mums ir valsts koru, cik ir koru, kuriem ir algas, cik ir orķestru, teātru, cik mums ir aktieru?"
Lai gan horeogrāfu, dejotāju un laikmetīgās dejas notikumu Latvijā ir arvien vairāk, tā joprojām ir nozare, kas strādā no projekta uz projektu. Ilgs mūžs dejas izrādei ir izņēmums, nevis ierasta prakse. Šādos apstākļos patstāvīga profesionālā dzīve pēc Kultūras akadēmijas absolvēšanas būs jāsāk jaunajiem horeogrāfiem, kuri 29. aprīlī Rīgas cirkā prezentēja savus diplomdarbus.
"Ja agrāk studentiem teicu "brauciet projām" – es neteikšu, ka tur ir vieglāk, tur ir vairāk iespējas un tur nevajag nevienam skaidrot, ka dejai ir nepieciešams atbalsts, ka nepieciešama nauda –, tagad es teicu "palieciet, lūdzu", lai tā kopiena stiprinās un lai mēs esam spēcīgi, tāpēc ka deja ir visur, laikmetīgā deja ir visur – visos klipos, visās reklāmās, uzvedumos, tradicionālās dejas, netradicionālās dejas, teātros. Jāsaprot, tas ir tas, ko mēs veidojam Latvijas Kultūras akadēmijā, ko mēs veidojam mūsu laikmetīgās dejas nozarē. Mēs esam pamanāmi, mēs darām daudz – atbalstiet, atbalstiet nopietnāk."
