Jauno iestudējumu veido režisore Rēzija Kalniņa sadarbībā ar ļoti plašu profesionāļu komandu, jo izrādē līdzās mūzikai ļoti svarīga loma būs vizuālajam tēlam, ko veidos scenogrāfijas, videomākslas un gaismu saspēle.
Mēģinājumā rokoperas varoņi pirmo reizi velk mugurā izrādes tērpus, ko radījusi tērpu māksliniece Dana Dombrovska. Tieši tik tikko savos tērpos sāk iejusties galveno lomu atveidotāji – Atis Zviedris, kas dziedās Lāčplēsi, un Beāte Zviedre, kas būs Laimdota, abi stāsta, ka tērps iedod atkal kādu jaunu ļoti būtisku sajūtu.
Beāte Zviedre saka: "Protams, tas iedod uzreiz kaut kādu citu plastiku, jo tad, kad ir treniņbikses kājās, ir bišķiņ cita plastika, bet tad, kad ir skaisti svārki un karaliskas rotas, tad arī kustība paliek cēlāka."
Atis Zviedris viņai piebilst: "Man pirmo reizi mūžā kāds ir kaut ko īpašu šuvis! Visas šīs sajūtas, šie pozitīvie stresi, kas nāk no visām malām, tas ir tik feini, un mums šie pozitīvie stresi ir jāpārvērš (ja es tā drīkstu izteikties sabiedriskajā medijā) kaifā. Mums ir jāi zkaifo katra sekunde, katrs mazākais mirklis, ko mēs atrodamies uz skatuves ar šiem tērpiem, scenogrāfiju, mūziku – tas ir piedzīvojums."
Šis ir jau otrais iestudējums, kurā piedalās Beāte Zviedre, un viņa atzīst, ka katrā laikā tas nolasās atšķirīgi, bet nemainīgi aktuāli: "Es esmu šajā rokoperā dziedājusi arī pirms desmit gadiem. Es biju Raganas lomā, tā kā tagad es esmu jau gaišāks tēls kļuvusi, un noteikti, salīdzinot ar to laiku, ļoti, ļoti daudz kas ir mainījies. Pat šī viena gada laikā.
Tas, ko mēs varbūt domājām par "Lāčplēsi" janvārī, nebūs tas pats, ko mēs domājam tagad, tāpēc, ka ir bijuši Dziesmu svētki, ir bijuši mūsu hokeja izlases panākumi, un tās ir atkal citas sajūtas.
Tā kā mēs plūstam līdzi laikam un caur to arī meklējam šī brīža Lāčplēša tēlu, kas mums, latviešiem, ir tāds spēks un simbols."
Par mūsu tautas stiprumu un spītu cauri laikiem vēstīs arī režisores Rēzijas Kalniņas interpretācija. Viņa daudz iedvesmojusies tieši no Lielvārdes vides, Daugavas tuvuma, un tādējādi iestudējums būs kā saspēle starp zemes dzīvi un zemūdens pasauli vai realitāti un zemapziņu. Stāstā ļoti svarīgas būs Lāčplēša un Kangara attiecības.
Režisore stāsta: "Es redzu Lāčplēsi kā tādu absolūti tīru, kristāldzidru, varbūt arī naivu mūsu pasaulīgo cilvēku izpratnē. Taču ļoti tīru dvēseli, kura ir nākusi ar noteiktu misiju, un priekš manis ļoti liels atklājums ir Atis Zviedris, kurš, manuprāt, ir simtprocentīgi atbilstošs šim tēlam, jo viņš pats ir šī tīrā dvēsele.
Savukārt, runājot par Kangaru, ko izpilda Marts Kristiāns Kalniņš, mūsu iestudējumā viņš ir ievainotais. Kā es saku – par varoņiem nepiedzimst, par varoņiem top, tāpat kā par nodevējiem nepiedzimst, par nodevējiem kļūst. Man ir interesanti caur šo libretu meklēt iemeslus, kādēļ ir šie divi tuvākie draugi no bērnības un kādēļ viens izvēlas iet pa labi, bet otrs izvēlas iet pa kreisi."
"Uz krustcelēm mazs bērniņš" – tieši šī dziesma ir kā visa iestudējuma atslēga, jo krustceles simbolizē arī ikviena mūsu izvēles, kas mums ir jāizdara katru dienu.
Iestudējumā iekodētais vēstījums, Zigmara Liepiņa mūzika Lielvārdē savīsies vienotā veselumā ar izrādes vizuālo tēlu, kura centrā būs gleznotājas Kristīnes Kutepovas gleznotā zemūdens pasaule, ko uz 11 LED ekrāniem atdzīvinās video mākslinieks Artis Dzērve.
Kā sola producents Aigars Dinsbergs – piektdien viss Lielvārdes parks dzīvos "Lāčplēša" elpā: "Šīs vēsturiskās vietas saspēle ar dalībniekiem un mūsu grandiozo skatuvi, tas ir tāds ļoti būtisks akcents. Turpat ir Lielvārdes pilsdrupas, kuras mēs arī izmantosim izrādes iestudējumā, turpat ir Daugava, kur Lāčplēsis vēl aizvien cīnās ar Melno Bruņinieku. Tā ir maģiska vieta, tā kā tas būs tāds fantastiski episks piedzīvojums."
Rokoperas "Lāčplēsis" jauniestudējums Lielvārdes parkā izskanēs piektdien, 28. jūlijā.
