Ņemot talkā izdomu un 250 kilogramus siena un liekot lietā līdzsvara un akrobātikas spējas, katalāņu mākslinieku tandēms “Amer i Africa” fon Stricka villas dārzā laikmetīgā cirka valodā izspēlē cilvēcisko attiecību īpatnības un stāsta par psiholoģiskajām sienām, kādas bieži vien ceļam, lai sevi pasargātu no emocionālajām traumām.
“Man varbūt šī nebūs viena no mīļākajām izrādēm, taču tajā pašā laikā man bija brīdis, kad es varēju paceļot, klejot, sapņot līdzi viņiem, turēt īkšķus, lai izdodas,” stāsta izrādes skatītāja Annija Ķesele. “Man ļoti patika, ka iesaistīja skatītājus, un tas paradokss, tas komiskums, kas ir klasiskajā klaunādē, apvienots kopā ar akrobātiku.
Gan lieliem, gan maziem bija, kur skatīties un ko baudīt.”
“Nu tā ir, ka mēs kaut ko būvējam un pēc tam viss brūk pa daļām. Un pēc tam tas atkal ir jāsavāc. Risks, adrenalīns bija ļoti jūtams šajā izrādē,” redzēto komentē izrādes skatītāja Gunta.
Lai arī izrāde radīta vēl krietni pirms pandēmijas laika, šodienas situācijā tā iegūst vēl papildu uzslāņojumu. Šī ir arī pirmā izrāde, ko duets spēlē ārpus savas valsts robežām.
Cirka māksliniece Afrika Lorensa atzīmē: “Katrs šo izrādi var tulkot un uztvert, kā vēlas, taču šī brīža situācijā ir ļoti interesanti redzēt sienu un cilvēku norobežošanu.
Kad pirms dažiem gadiem veidojām šo izrādi, gribējām runāt par attiecību sarežģījumiem un to, ka dažkārt sev apkārt būvējam sienas. Un tagad tas sasaucas ar šodienu.
Taču izrādes beigās mēs mēģinām pateikt, ka ir būtiski šīs sienas nojaukt un darboties kopā, būt kopā. Mēs neesam varoņi vai zvaigznes, mēs visi roku rokā varam taisīt akrobātiskus trikus.
Savukārt cirka mākslinieks Amērs Kabani atklāj: “Šogad šī ir otrā izrāde, kurā skatītājus redzam bez maskām. Zem tām mums bija grūti saprast un nolasīt skatītāju reakciju – vai tie smaida vai tieši pretēji. Mēs ļoti novērtējam, ka šeit varējām baudīt dzīvas skatītāju emocijas, tā ir pilnīgi cita enerģijas apmaiņa.”
