Dārtas Danevičas monoizrāde "Zēni nav meitenes" Diānas Kaijakas režijā pieteikta kā stāsts par mīlestību: "Par romantiku. Par iemīlēšanos godīgā, gudrā un asprātīgā vīrietī, kurš sievietei dod iespēju uzplaukt – kā mātei un savā darbā. Viņa ilgi nevar atrast savu vietu, bet viņš nekur viņu nesteidzina. Un, kad viņa beidzot ir atradusi savu aicinājumu kino nozarē, viņas bērni ir tikuši dārziņā, notiek tas, kas mēdz notikt. Idiliskā ģimenes dzīve izjūk brutāli."
"Tehniski tas bija ārkārtīgi traks laiks, jo mēs bijām tāda kā brīvā skatuve. Mums bija jāpakārto savi iestudējuma laiki Lielās zāles iestudējumam "Brands", kur man bija jābūt, Ziemassvētku koncertam, kur man bija jābūt. Mums bija atlikušie diennakts mirkļi manā un Diānas, un pārējās komandas rīcībā. Paralēli tam es ieviesu jaunu modinātāja zvanu un cēlos daudz agrāk par ierasto laiku," stāsta aktrise.
Tīrs, viegls un ar cerību
"Man bija kalendārs, kurā biju nospraudusi katru dienu, cik man daudz teksta ir jāiemācās, lai 10 dienas pirms pirmizrādes es perfekti zinātu tekstu no galvas un man vairs nebūtu jādomā par tekstu. Tas bija 31. janvāris, to atceros vēl šobrīd, kad es iemācījos pēdējo lapaspusi. Bet tā ir tāda tehniskā lieta, tas teksts. Tā iekšējā – tas kaut kā ļoti dabiski nāca," atklāj Daneviča.
Aktrise uzsver, ka bijis liels prieks strādāt kopā ar režisori Diānu Kaijaku. "Tas, kas notiek uz skatuves, ir ļoti liels viņas nopelns, vienlaikus viņa ļāva man būt autorei, bet ļoti gudri un eleganti virzīja vai lika akcentus, lai šis stāsts neiekristu kādā no grāvjiem, kur ir potenciāls iekrist. Lai tas būtu tiešām tīrs, viegls un ar cerību, bez liekām, nevajadzīgām virāžām," stāsta Daneviča.
"Grūta ir tā diena pirms izrādes, pēc izrādes es parasti smejos, ka to smagumu esmu atdevusi skatītājiem. Daļa no viņiem man raksta, ka viņiem ir grūti un ka pārdzīvo un domā par šo tēmu. Man tad ir viegli, jo esmu jau nometusi to no saviem pleciem.
Bet pirms [izrādes] ir grūti, jo ir emocionāli tā sajūta, ka zinu, kam būs jāiet cauri fiziski. Tas nav viegli, tas vienkārši jāiztur,"
stāsta aktrise.
Garām palaisti brīdinājuma signāli
"Es gribu padalīties ar nespilgtu citātu, kas man kaut kādā ziņā ir ļoti iesēdies prātā un mani sanikno katru reizi, kad eju cauri tekstam, atkārtojot izrādi. Galvenā varone analizē vardarbības iemeslus, un viņa saka tā – jā, šīm varmākām reizēm pagātnē ir bijusi vardarbība, citreiz ir sociālo dienestu garām palaisti brīdinājuma signāli, tomēr vairumā gadījumu tas sper kā no skaidrām debesīm. Tālāk galvenā varone sāk analizēt cilvēkus, kas sākumā nav izrādījuši nekādas pazīmes, bet kaut kādā ziņā sper no skaidrām debesīm savas vardarbīgās, varmācīgās izpausmes.
Es pieķeros tiem vārdiem pirms – sociālo dienestu garām palaisti brīdinājuma signāli, tas ir tas iemesls, kāpēc esmu skraidījusi pa teātri un pieprasījusi, lai vadība uzaicina visus iespējamos valdības vai Saeimas prātus, kas ir atbilstošās komisijās vai ministrijās, noskatīties šo un varbūt pat veidot kādu diskusiju par šo tematu,"
skaidro Daneviča.
Aktrise uzsver, ka tā ir liela sistēmas problēma, ka vardarbības gadījumi tiek ignorēti, dažkārt pat noslēpti, kaut gan valsts iestāžu uzdevums būtu mūs pasargāt. "Sistēma un cilvēki, kas par to ir atbildīgi, viņiem būtu nevis jārunā gudri šeit pat studijā, ziņās par to, cik tas ir traki, bet soli pa solim jāsāk kaut kas reāli darīt," aicina Daneviča.
Savas lomas autors
Kuri režisori aktrises karjerā atstājuši iespaidu? "Man ir divas fāzes, režīmi, kā es darbojos iestudējumos, es vai nu neticu iestudējumam un tad es visu laiku atrodu visādus pretargumentus vai problēmas, un prezentēju tās. Vai arī es ticu iestudējumam un tad es savukārt visu laiku kaut ko ierosinu. Tas ir mans režīms, ka man patīk līdzdarboties arī kaut kādā veidā izrādes tapšanā.
"Šodien, gaidot savu uznācienu, domāju, no kurienes tas ir nācis. Mans pirmais Lielās zāles iestudējums bija pie Morfova [režisors Aleksandrs Morfovs], pie viesrežisora, kurš iestudēja izrādi "Finita la comedia!". Es tajā brīdī vispār neko nesapratu, nezināju, kā ir spēlēt uz tik lielas skatuves un salīdzinoši atbildīgu lomu, man bija partnerība ar Artūru Skrastiņu.
Viņš [Aleksandrs Morfovs] teica – negaidi, kad es tev pateikšu, kā tev spēlēt, tu esi savas lomas autors, [..] tu neesi izpildītājs, kurš lēkās mūsu pavadā,"
atminas aktrise.
Daneviča uzskata, ka ar mūsdienu piesātinātību un konkurenci, kas ir teātrī, aktierim ir jābūt spējīgam būt autoram. "Daudziem aktieriem ir tie savi režisori, tie, kas izvēlas šo aktieri no iestudējuma uz iestudējumu, gadu no gada, piemēram, [Indra] Briķe ir [Oļģerta] Krodera aktrise, un visiem ir skaidrs, bet man nav šādu režisoru un nekad nav bijis," skaidro aktrise.
"Četrus gadus studējot aktieros, mums bija mūsu kursa vadītāji, un ar visu cieņu un milzīgu pietāti pret viņiem, es domāju, ka viņi man piekristu, ka es nebiju viņu aktrise, viņi neizvēlētos mani savos iestudējumos un nekad nav izvēlējušies pēc tam," stāsta Daneviča. Tomēr kā būtisku režisoru savā karjerā aktrise izceļ Māru Ķimeli, kura īsā laika posmā iemācījusi visu, ko aktrise šobrīd zina par aktiera profesiju.
Daneviča stāsta, ka katra iestudējuma procesā cenšas klausīties režisorā.
"Režisors būvē kopējo bildi, un, ja tu neiederēsies tajā bildē un spēlēsi citādāk, nekā viņš ir plānojis, tad neizdosies arī kopskats.
Ir šādi cilvēki, kā jau minēju Māru Ķimeli. Ir atslēgas cilvēki, par kuriem esmu pārliecinājusies, ka viņu viedoklis man der," uzsver aktrise. Daneviča atklāj, ka labprāt uzklausa arī kritiķu viedokļus, kuru kritika ir palīdzējusi turpmākajā darbā.
Kritiķa komentārs
"Dārtai nav līdz šim bijušas lielas un apjomīgas lomas, viņa vairāk ir redzēta raksturlomās un otrā plāna lomās. Tajā pašā laikā šeit pierādās patiesība, ka jebkuram aktierim ir jādod iespēja spēlēt kaut ko lielāku un apjomīgāku. Šajā gadījumā Dārta Daneviča ļoti labi tiek galā ar uzdevumu pusotras stundas garumā pilnībā vadīt skatītāja uzmanību, ievilkt stāstā, kas sākas priecīgi, bet tomēr beidzas dramatiski un atvērti, un tu nekad nezini, ar kādiem cilvēkiem tu esi iepazinies, esi iepazinies un esi kopā," komentē teātra kritiķe Dita Jonīte.
Jonīte uzsver, ka ir ļoti svarīgi par šīm tēmām runāt un ka sievietei ir balss. "Izrāde ir ļoti skatītāju ievelkoša, uzrunājoša, it kā, no vienas puses, mēs saprotam, ka tas ir spēles laukums un tā ir aktrise, bet tajā pašā laikā tās ceturtās sienas nav," uzsver kritiķe.
"Spēlmaņu nakts" ceremonija un skatītāju balsojums
"Spēlmaņu nakts" šogad svin 30 gadu jubileju. Apbalvošanas ceremonija, kā ierasts, notiks Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, 23. novembrī, kurā noskaidrosim "Spēlmaņu nakts" skatuves naglu balvu laureātus 15 kategorijās, ko izvēlas profesionāla žūrija.
"Spēlmaņu nakts" ceremonijai tiešraidē varēs sekot līdzi LSM.lv, LTV un Latvijas Radio.
Papildus žūrijas balvu pasniegšanai ceremonijā sveiks arī trīs "Spēlmaņu nakts" skatītāju simpātijas finālbalsojuma favorītus – visvairāk skatītāju balsis saņēmušo 2022./2023. gada sezonas iestudējumu, aktrisi un aktieri.
2023. gadā "Spēlmaņu nakts" skatītāju simpātijas balsojums par labāko un iecienītāko aktrisi, aktieri un izrādi notiek divos posmos. Pirmajā posmā no 2. maija līdz 15. oktobrim Latvijas Teātra darbinieku savienība aicināja skatītājus novērtēt profesionālo teātru 2022./2023. gada sezonas iestudējumus un aktierdarbus Latvijas teātra katalogā Izrades.lv.
Šajā procesā pirmo reizi nominantus "Spēlmaņu nakts" skatītāju simpātijas balvām izvēlējās paši skatītāji – iepriekš skatītāju balsojumā interesenti tika aicināti balsot par žūrijas izvēlētajiem nominantiem.
Skatītāju pašu izvēlētie "Spēlmaņu nakts" 2022./2023. gada sezonas simpātiju balsojuma nominanti līdz 19. novembra pusnaktij piedalās finālbalsojumā portālā LSM.lv. Balsojuma dalībniekiem šogad ir iespēja laimēt divus ielūgumus uz "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremoniju.
