"Spēlmaņu nakts" nominantus dažādās kategorijās lūdzām atbildēt uz jautājumiem:
Kā mūsdienīgi runāt ar skatītāju?
Kā aizvadītajā sezonā mainījusies teātra valoda un veids, kā runāt ar skatītāju?
Šajā rakstā ar pārdomām dalās:
- Aktieris Arturs Krūzkops
- Kostīmu māksliniece Ieva Veita-Breidaka
- Dramaturģe Ance Muižniece
- Aktrise Agnese Jēkabsone
- Aktrise Inga Misāne-Grasberga
- Aktieris Artis Jančevskis
- Aktrise Ieva Puķe
- Režisore Anta Priedīte
- Režisore Liena Šmukste
- Aktrise Agnese Budovska
- Scenogrāfe Pamela Butāne
"Spēlmaņu nakts" nominantu atbildes
Atbild Arturs Krūzkops
(Arturs Krūzkops "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris" nominēts par Ričarda lomu izrādē "Ričards. Nekā personīga" Latvijas Nacionālajā teātrī.)
Galvenais, lai notiek saruna ar skatītāju. Var arī sarunāties vecmodīgi, bet, ja tas rezonē skatītājam, tad mērķis ir sasniegts.
Man svarīgi, lai ar skatītāju kaut kas notiek, lai smejas, raud, dusmojas, domā.
Vissliktāk ir tad, ja izrāde tiek aizmirsta līdz ar iziešanu no teātra. Atbildot uz otro jautājumu, manuprāt, nekas būtiski nav mainījies.
Atbild Ieva Veita-Breidaka
(Ieva Veita-Breidaka "Spēlmaņu nakts" balvai nominēta labāko kostīmu mākslinieku kategorijā par darbu izrādē "Ragana" Ģertrūdes ielas teātrī.)
Kopā ar skatītāju palūkoties sāņus no pierastā un drošā ceļa.
Atbild Ance Muižniece
("Spēlmaņu nakts" balvai labāko dramaturģijas jaundarbu kategorijā nominēts Ances Muižnieces darbs "Divas pasaules", kas Jāņa Znotiņa režijā iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī.)
Manuprāt, mūsdienīgi runāt ar skatītāju nozīmē just darba autoru balsi, spēcīgo vajadzību kaut ko vēstīt. Mani un pieļauju, ka arī citus aizvien vairāk kaitina neobligāta parunāšanās un no šodienas realitātes atrauta klasikas darbu atgremošana, ja es tajos nemanu jaunus kontekstus, kas rezonē ar šī brīža ģeopolitiskajiem vai sociālpolitiskajiem jautājumiem. Bērnu izrādēs tas var izpausties kā apzināta kritiskās domāšanas, empātijas veicināšana utt.
Attiecībā uz formu man šķiet, ka mūsdienīgi ir daudz nedomāt par to, kas ir moderni un kas nav, un tad, ja gribas veidot kaut ko vecmodīgu, tad darīt to apzināti, ar pamatojumu un pārliecību.
Pagājušajā sezonā, atšķirībā no šīs sezonas, drāmas un komēdijas joprojām notika uz skatuvēm, nevis sociālajos tīklos un citur. Pirmo reizi, kopš vispār nopietni sekoju teātru piedāvātajam saturam, piedzīvoju sezonu, kurā ir adekvātā daudzumā piedāvāti sieviešu stāsti. Protams, arī iepriekš ir bijušas neskaitāmas izrādes par sievietēm. Taču pagājušajā sezonā sievietes izrādēs atļāvās risināt attiecības pašas ar sevi, savām traumām, varu, viena ar otru un saviem bērniem, iedodot vīrietim iespēju paturēt aliņu un pārmaiņas pēc nebūt Visuma centram.
Atbild Agnese Jēkabsone
(Agnese Jēkabsone "Spēlmaņu nakts" balvai izvirzīta kategorijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā" par Māras lomu izrādē "Dziesmu svētki" Liepājas teātrī.)
Runāt vajag ļoti patiesi vai atklāti melojot par aktuālo.
Pagājušajā sezona ir pierādījums, ka ļoti labi uz skatuves var sarunāties – nesarunājoties.
Atbild Inga Misāne-Grasberga
(Inga Misāne-Grasberga "Spēlmaņu nakts" balvai nominēta kategorijā "Gada aktrise" par Ligitas lomu izrādē "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.)
Ja es būtu skatītāja, vēlētos, lai ar mani runā nevis mūsdienīgi, bet pārlaicīgi!
Par otro jautājumu – padodos, tik dziļi aizrakties vēl neesmu paspējusi, bet virspusēji atbildēt neredzu vajadzības, iespējams, tā ir atbilde, ja IR, ko teikt – RUNĀ, ja NAV – tad PAKLUSĒ!
Atbild Artis Jančevskis
(Artis Jančevskis "Spēlmaņu nakts" balvai izvirzīts kā viens no gada jaunajiem skatuves māksliniekiem par Paolo Malatestas lomu izrādē "Paolo un Frančeska", Valmieras Drāmas teātrī.)
Manuprāt, tā atslēga slēpjas tajā, cik daudz tu zini par savu skatītāju gan kā mākslinieks, gan kā teātra kopums pats. Ļoti būtiski ir redzēt un dzirdēt, kā jūtas un ko domā tas cilvēks, kas šodien izvēlas pavadīt savu brīvo vakaru teātrī. Ja mēs spējam to aptvert, tad šī saruna un tas mūsdienīgums atspoguļosies gan lugu izvēlē, gan pasniegšanas veidā. Domāju, ka tāda konkrēta veida mūsdienās vispār vairs nav. Mums ir jāzina, kas patīk skatītājam un gribot negribot jāveic pašanalīze, lai virzītos paši un virzītu skatītāju. Bet pāri visam, lai kā mēs negribētu, šodienas teātri tiešām diktē skatītājs, un man tas patīk, jo beigu beigās tas viss, ko mēs darām, ir mūsu skatītājam.
Ieguvēji ir tie, kas spēj savas personīgās ambīcijas savienot ar skatītāju vēlmēm.
Atbildot uz otro jautājumu, teātra māksla kā tāda ir mainīga, un grūti viņu ielikt kādā rāmī. Tā mainās nemitīgi, spēj tikai izsekot, jo šodienas piedāvājums ir tik liels, ka grūti tajā neapjukt. Domājot par teātra laika nogriežņiem – agrāk katrs teātris bija ar savu specifisku teātra valodas formu, kas pārstāvēja savas noteiktas pamatvērtības, pēc kurām tad arī atpazina konkrēto teātri – klasikas darbi, komēdijas, mūzikli utt. Šodien tā vairs nav, tas ir mainījies. Mani vienmēr ir uzrunājušas tās izrādes, kas spēj sasaukties ar manu personīgo dzīvi, kas ietver sapņus un ļauj aizrauties manai iztēlei. Tie darbi, kas mani spēj pacelt pāri ikdienas grūtībām un ļauj kaut uz brīdi atslēgties no straujā dzīves riteņa. Tur es veldzējos, un tādos darbos man patīk pašam spēlēt.
Atbild Ieva Puķe
(Ieva Puķe "Spēlmaņu nakts" balvai nominēta kategorijā "Gada aktrise otrā plāna lomā" par Kristīnas Menonas lomu izrādē "Sēras piestāv Elektrai" Valmieras Drāmas teātrī.)
Es domāju, ka teātra valoda nav mainījusies pilnīgi noteikti. Teātra valoda ir tikpat daudzveidīga, kā vienmēr ir bijusi. Kā mūsdienīgi runāt ar skatītāju? Te var diskutēt, ko nozīmē vārds "mūsdienīgi". Galvenais teātrī ir tas, ka jārunā no sirds uz sirdi un visas laikmetīgās tehnoloģijas ir pieejamas tāpat internetā, ja kādam to ļoti vajag vai gribas. Ja kādam gribas ko ļoti mūsdienīgu, tad viņš var paskatīties to savā telefonā.
Uz teātri nāk pēc tā, lai tiek kustināta dvēsele. Tas man ir galvenais.
Atbild Anta Priedīte
(Režisores Antas Priedītes "Willa teātrī" iestudētais darbs "Augusts, zupas neēdājs" "Spēlmaņu naktī" pretendē uz labākās bērnu vai jauniešu izrādes titulu.)
Pirmkārt, vajag runāt godīgi. Mans "profils" pagājušajā sezonā galvenokārt bijis bērnu un jauniešu saturs, tāpēc mana atbilde vairāk attiecas uz šo auditoriju. Bērnu un jauniešu izrādēs, šķiet, vienīgajās vēl saglabājusies, manuprāt, arhaiskā tendence moralizēt par rīcībām, labā tikumību un "vienmēruzvarēšanu", lietojot teātri kā didaktisku pamācību rīku. Bet bērni ir gudri, vērīgi un sen jau labi zina, ka labais vienmēr neuzvar, bieži uzvar stiprais un bārenītes mēdz būt arī negantas. Tāpēc man ir prieks par visiem tiem iestudējumiem, kuru komandas ir gana gudras un drosmīgas, lai sauktu lietas īstajos vārdos, pat, ja tie nav ierasti.
Un, otrkārt, ar humoru, protams.
Manā ieskatā – bērnu izrādē nav gandrīz nekā labāka par trāpīgu joku pašā nepiemērotākajā brīdī.
Domājot par teātra valodu aizvadītajā sezonā, veids kļuvis personiskāks, manuprāt. Izrāžu veidotāji biežāk izvēlas caur iestudējumiem runāt par savu personīgo pieredzi vai sev individuāli būtiskām tēmām, paši veidojot dramaturģiju vai pārstrādājot esošu materiālu savā kontekstā. Tajā ir daudz plusu, jo bieži personiskais dod balsi pieredzēm, kas citādi dramaturģijā nav plaši pārstāvētas. Mēdz, protams, gadīties dramaturģiskas meistarības mīnusi, bet jebkurā gadījumā tas iedrošina – arī klusākai, retākai, noklusētākai pieredzei ir vieta uz skatuves. Tas saka – runā, mēs klausāmies. Un ieklausīšanās tajā, kas ne vienmēr ir par mums visiem, padara mūs par labākiem cilvēkiem. Cerams.
Atbild Liena Šmukste
(Režisores Lienas Šmuktes iestudējums "Gadalaiki" Cēsu Mazajā teātrī pretendē uz "Spēlmaņu nakts" balvu labāko bērnu vai jauniešu izrāžu konkurencē.)
Mūsdienīgi runāt ar skatītāju ir runāt. Runāt ar vārdiem, bez vārdiem. Izmantojot sev interesējošus izteiksmes līdzekļus. Runāt par tēmām, kuras interesē pašu, apkārtējos, bet atbilstoši vecumposmam (bērni, jaunieši).
Patiesībā teātris ir laba platforma, lai runātu.
Par pagājušo sezonu grūti atbildēt, jo tendences nemainās vienas sezonas ietvaros, varbūt vairāk runājam no skatuves par karu un daudz vairāk par pusaudžu tēmām. Latvijas teātra vidē ienāk performatīvā māksla, bet tas nemaina kopumu. Vēl ir liela atšķirība starp valstisko un nevalstisko sektoru. Vieni atļaujas daudz vairāk eksperimentu, otri turas pie klasiskām vērtībām.
Atbild Agnese Budovska
(Agnese Budovska "Spēlmaņu nakts" balvai nominēta kategorijā "Gada aktrise" par Jaunās sievas lomu izrādē "Naži vistās" Latvijas Nacionālajā teātrī.)
Man liekas, ka skatītājs grib, lai ar viņu runā personīgi. Tad sanāk, ka jāmēģina trāpīt katra individuālajās vajadzībās… Ir aktuālas globālas, politiskas lietas, kuras spēj uzrunāt lielāku skatītāju grupu, bet tad ir mazāk pārstāvētas vajadzības, kas lielo zāli nespēj piepildīt.
Vēl izjūtu to, ka šobrīd cilvēks negrib skatīties drūmas izrādes. Ja tēma ir drūma, to vajag pasniegt humora mērcē.
Atbild Pamela Butāne
(Pamela Butāne "Spēlmaņu naktī" pretendē uz gada kostīmu mākslinieces titulu par darbu izrādē "Visi putni skaisti dzied", kas tapusi "Dirty Deal Teatro" un "Story Hub" sadarbībā.)
Ar skatītāju vajag runāt jēgpilni un vizuāli jaudīgi. Un vēlams īsi un kodolīgi, lieki nestiepjot gumiju.
Kā mainījusies teātra valoda un veids? Šķiet, mazliet vairāk nekā citus gadus pievērsāmies sievietēm, liekot tās izrādes un tematikas centrā. Virkne šajā sezonā iznākušo izrāžu iedziļinās sievietes būtībā un padziļināti pēta vidi un problēmas, ar ko sieviete saskaras ik dienu, kā arī patiešām iedziļinās neērtos jautājumos (nevis paliek virspusējā klišeju līmenī).
"Spēlmaņu nakts" ceremonija un skatītāju balsojums
"Spēlmaņu nakts" šogad svin 30 gadu jubileju. Apbalvošanas ceremonija, kā ierasts, notiks Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, 23. novembrī, kurā noskaidrosim "Spēlmaņu nakts" skatuves naglu balvu laureātus 15 kategorijās, ko izvēlas profesionāla žūrija.
"Spēlmaņu nakts" ceremonijai tiešraidē varēs sekot līdzi LSM.lv, LTV un Latvijas Radio.
Papildus žūrijas balvu pasniegšanai ceremonijā sveiks arī trīs "Spēlmaņu nakts" skatītāju simpātijas finālbalsojuma favorītus – visvairāk skatītāju balsis saņēmušo 2022./2023. gada sezonas iestudējumu, aktrisi un aktieri.
2023. gadā "Spēlmaņu nakts" skatītāju simpātijas balsojums par labāko un iecienītāko aktrisi, aktieri un izrādi notiek divos posmos. Pirmajā posmā no 2. maija līdz 15. oktobrim Latvijas Teātra darbinieku savienība aicināja skatītājus novērtēt profesionālo teātru 2022./2023. gada sezonas iestudējumus un aktierdarbus Latvijas teātra katalogā Izrades.lv. Šajā procesā pirmo reizi nominantus "Spēlmaņu nakts" skatītāju simpātijas balvām izvēlējās paši skatītāji – iepriekš skatītāju balsojumā interesenti tika aicināti balsot par žūrijas izvēlētajiem nominantiem.
Skatītāju pašu izvēlētie "Spēlmaņu nakts" 2022./2023. gada sezonas simpātiju balsojuma nominanti līdz 19. novembra pusnaktij piedalās finālbalsojumā portālā LSM.lv. Balsojuma dalībniekiem šogad ir iespēja laimēt divus ielūgumus uz "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremoniju.
