"Spēlmaņu nakts" nominantus dažādās kategorijās lūdzām atbildēt uz jautājumiem:
Kā Latvijas teātris ietekmējis sabiedrisko domu pagājušajā sezonā? Kas ir bijuši lielākie stūrakmeņi, kas likuši sabiedrībai domāt, pārdomāt, strīdēties?
Šajā rakstā ar pārdomām dalās:
- Režisors Elmārs Seņkovs
- Režisore Laura Groza
- Režisors un aktieris Matīss Budovskis
- Aktieris Kaspars Znotiņš
- Režisors un aktieris Rūdolfs Apse
- Režisore un dramaturģe Marta Elīna Martinsone
- Režisors Valters Sīlis
- Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone
- Aktieris Vilis Daudziņš
- Režisore Paula Pļavniece
"Spēlmaņu nakts" nominantu atbildes
Atbild Elmārs Seņkovs
(Elmārs Seņkovs "Spēlmaņu nakts" balvai nominēts kategorijā "Gada režisors/-re" par izrādi "Nelabie. Pēc Dostojevska" Valmieras Drāmas teātrī. Uz balvām pretendē arī režisora izrādes: gada lielās formas izrāžu kategorijā – "Nelabie. Pēc Dostojevska" un gada mazās formas izrāžu kategorijā – "Grieķi" Liepājas teātrī.)
Vispirms būtu jāsaprot, kas ir mūsu sabiedriskā doma? Vai tā ir visa mūsu sabiedrība, vai skatītājs? Pēc viena teātra skatītāja būtu grūti spriest par visu sabiedrību. Pareizāk būtu domāt, ka sabiedrība (skatītājs) ietekmē teātri, nevis otrādi. Neticu, ka iepriekšējā sezonā būtu bijis kāds darbs, kas būtu izmainījis sabiedrības domāšanas vektoru.
Šobrīd joprojām aktuāls ir mūsu politiskais un kara konteksts, es domāju, ka auditorija nelabprāt gaida šādas izrādes. Bet es vēlētos, lai tādas ir vairāk.
Vēlreiz definēt, kas ir mūsu spēks un kas ir mūsu kļūdas. Skatīties skaudri, tieši un bez žēlastības. Šobrīd parādās tendence atgriezt varoņus, kuri nāk no 90. gadiem – Sfinksa, Lāčplēsis utt., ko attīsta komercteātris. Varam izdarīt secinājumus. Kāpēc šī tendence parādās?
Atbild Laura Groza
(Laura Groza "Spēlmaņu nakts" balvai nominēta kategorijā "Gada režisors/-re" par izrādi "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, kas arīdzan pretendē uz balvu mazās formas izrāžu kategorijā.)
Man ir ļoti grūti atbildēt uz šiem jautājumiem, jo nezinu. Tiešām nezinu, kā teātris ietekmējis sabiedrisko domu. Varbūt sabiedrība ir kļuvusi aizdomīgāka pret teātri, ņemot vērā lokālos ķīviņus. Iespējams. Otrs jautājums papildina pirmo – teātra videi esot vienotākai, būs mazāk iespēju to apšaubīt kopumā.
Jādomā, kā nepazaudēt kopīgās nozares prestižu, neskatoties uz to, ka top labi un izcili mākslas darbi.
Atbild Matīss Budovskis
(Matīss Budovskis "Spēlmaņu nakts" balvai nominēts kategorijā "Gada jaunais skatuves mākslinieks/-ce" par režiju izrādē "Dziesmu svētki" Liepājas teātrī. Šī izrāde arī ierindota starp labākajām mazās formas izrādēm.)
Es, godīgi sakot, aizvadītajā sezonā esmu redzējis maz izrādes citos teātros, tāpēc man ir grūti par kopumu izteikt viedokli. Kritiķiem šajā ziņā noteikti atbildēt būtu vērtīgāk. Un, ja mēs runājam par strīdiem, tad tie pārsvarā ir bijuši par tektoniskajām izmaiņām teātru vadībās un aktieru pārvilināšanām, nevis par mākslas faktiem. Par to ir žēl.
Sadzīve ir aizēnojusi mākslas notikumus, un sajūta ir tāda, ka tie aizbīdījās otrajā plānā.
Man kaut kādā ziņā nav vairs, ko īsti atbildēt uz šiem jautājumiem. Sajūtu līmenī es šobrīd domāju, ka ir ļoti svarīgi formulēt, kāpēc tieši tagad top konkrētais iestudējums. Tās izrādes, kuras uz šo jautājumu atbild, kaut kādā ziņā ir bijušas spilgtākās aizvadītajā sezonā.
Atbild Kaspars Znotiņš
(Kaspars Znotiņš "Spēlmaņu nakts" balvai nominēts kategorijā "Gada aktieris" par Džordana Pītersona lomu izrādē "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis" Jaunajā Rīgas teātrī.)
Manuprāt, teātris mazāk ietekmē, vairāk reaģē uz sabiedrības domām, vēsmām, gaidām. Izrādes "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis" gadījumā jutām vakuumu liberālisma un konservatīvisma savstarpēju diskusiju laukā Latvijā un tādas kā publikas gaidas šajā sakarā. Skaidrs, ka Latvijā mēs nevaram runāt par iesakņojušos liberālismu vai par konservatīvisma tradīciju pārmantošanu. Tā visa ņemšanās ir tāda Rietumu paraugu atdarināšana un cīņa ar padomju mantojumu. Skaidrs, ka savā izrādē mēs vairāk nodarbojamies ar publikas izklaidēšanu un izglītošanu. Un varbūt arī ietekmējam sabiedrisko domu – diskusija par pamatidejām ir iespējama, turklāt cieņpilna un jautra.
Un runājot par to, kas, manuprāt, pagājušajā sezonā ir licis sabiedrībai domāt, strīdēties – mūsu teātra gadījumā tā noteikti bija izrāde "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis". Kā arī zinu – noteikti iešu uz Nacionālā teātra "Ričards. Nekā personīga" tieši sabiedrības (ar ko mēs, protams, domājam soctīklus un medijus) reakcijas dēļ.
Atbild Rūdolfs Apse
(Rūdolfs Apse "Spēlmaņu nakts" balvai nominēts kategorijā "Gada aktieris otrā plāna lomā" par Konferansjē lomu izrādē "Bez morāles. Ar lellēm" Latvijas Leļļu teātrī, savukārt Apses režijas darbs "Vaļa dziesma" pretendē uz labākās bērnu vai jauniešu izrādes titulu.)
Par sabiedrības domu nemācēšu spriest, jo pēdējā gada laikā sabiedrībā apgrozos reti, kas tieši izriet no aktīvas dalības iepriekšējās sezonas tapšanā.
Spriežot pēc tām divām izrādēm, kuras esmu paspējis noskatīties, varētu secināt, ka cilvēki tiek aktīvi mudināti uz izvērtēšanu, uz diskusiju, uz apšaubīšanu. Gan "Brands", gan "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" ieveda mani divējādības pasaulē, radīja spēju vēlmi iedziļināties jebkurā tēmā, izvērtēt to no visiem rakursiem. Abstrahējoties no pašu izrāžu satura, šī sajūta, kas mani pārņēma, liekas vitāli nepieciešama laikā, kad vietējie un globālie procesi bieži vien ir neskaidri un to radītās sekas neviennozīmīgi labas vai ļaunas.
"Nepieņemt neiztaujājot" varētu būt jaunais moto.
Interesanti, ka abās izrādēs vadošais bija reliģijas motīvs, izteiktāk pat – zem skalpeļa likti ticības darboņi un viņu izvēlētie rīcības modeļi, attieksme pret pašu ticību. Secinājumus par izrādēm neveikšu, bet mani priecē tas, ka šis dialogs novadīts racionālā, pētnieciskā veidā, bez agresijas un izsmiekla. Ar pietāti. Liekas, šis pierāda, ka esam gatavi atvērtai, nobriedušai sarunai par pasauli, mūsu vietu tajā.
Salīdzinājumā ar poļu izrādi "Czerwony nosy" Poznaņas Jaunajā teātrī esam ļoti pieauguši sarunā par ticību. Šī Polijā redzētā izrāde bija "vienos vārtos" ticību izsmejoša, vulgāra un – piedzīvoja stāvovācijas. Latvieša attiecības ar baznīcu nekad nav bijušas vienkāršas, un tādām tām nevajadzētu būt arī tagad. Bet mēs mācāmies domāt, uzdrīkstamies vaicāt, un tas ir daudz.
Atbild Marta Elīna Martinsone
("Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada jaundarbs dramaturģijā" nominēta "Stiklotā svētnīca" – Martas Elīnas Martinsones un Anetes Konstes dramaturģijas kopdarbs, radīts "Story Hub" un Ģertrūdes ielas teātra sadarbībā).
Jāatzīst, ka man ir visai maza saskare ar "sabiedrisko domu", un arī interneta komentārus nemēdzu lasīt, tāpēc grūti atbildēt – apmeklēju izrādes, kuras mani ieinteresē vai uz kurām aicina, bet tādu vienojošu kopsaucēju neesmu saskatījusi.
Manuprāt, priekšplānā izvirzījās dažādu teātru iekšējās peripetijas un publiskie izteikumi, bet mazāk pašas izrādes.
Un šajās lietās neiedziļinājos.
Taču, ja būtu jāmin kāda izrāde, kas, manuprāt, spēja īpatnā veidā atveidot to emocionālo un psiholoģisko stāvokli, kādā šobrīd atrodas cilvēce, es minētu Kvadrifrona "Kad gulošais mostas". Izrāde par visu un par neko, un pasaules galu, kurš neizbēgami tuvojas.
Atbild Valters Sīlis
("Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada mazās formas izrāde" nominēta "Dirty Deal Teatro" izrāde "Drama Queen", kas ir divu režisoru – Valtera Sīļa un Sofijas Meļņikovas kopdarbs.)
Šajā sezonā ir bijušas gana daudz izrāžu, kas ir pievērsušās mūsu sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", "Nebiju. Nezinu. Neatceros." "Kur pazuda valsts" pēta ļoti svarīgus brīžus mūsu vēsturē. Izrādes "Pārcēlāja", "Mantojums", "Zēni nav meitenes", "Ričards. Nekā personīga" ir unikālas, savā stilistikā atšķirīgas izrādes, un tomēr tās katra runā par mūsu sabiedrības vardarbīgo pusi. Izrāde "Dziesmu svētki" uzdod jautājumus par Dziesmu svētku nepieciešamību mūsu dzīvē. Skatītāji pēc izrādes "Aizliegtais pianīns" apmeklējuma dalījās sociālajos tīklos ar savu pieredzi, kas ir ļoti līdzīga izrādes varoņu pieredzei. Un tās ir tikai dažas no izrādēm, kuras varētu izcelt no pagājušās sezonas darbiem.
Tas, ka liela daļa izrāžu piedalās mūsu sabiedrībai svarīgu jautājumu pētīšanā, ir iepriecinoši. Teātra izrādes drīzāk kļūst par vienu no dalībniekiem mums svarīgu jautājumu risināšanā.
Man šķiet, ka nav viegli izmērīt izrāžu ietekmi uz sabiedrību, bet skaidrs ir tas, ka šie darbi veicina sarunas pēc izrādēm un cilvēkiem, kuri attiecīgās izrādes vēl nav redzējuši, ir interese tās apmeklēt. Šī sezona ir īpaša ar to, ka pēc Covid-19 pandēmijas plašāks skatītāju loks ir atgriezies teātros.
Atbild Anna Heinrihsone
(Anna Heinrihsone"Spēlmaņu nakts" balvai nominēta kategorijā "Gada scenogrāfs/-fe" par izrādi "Paolo un Frančeska" Valmieras Drāmas teātrī.)
Teātris kā klātesamības veida mākslas žanrs reaģē uz publikas vibrācijām.
Liekas, ka pagājušās sezonas darbi ir bijuši intensīvi un kliedzoši kā viss pasaulē notiekošais.
Tajā pašā laikā ir daudz jaunu formu meklējumi, lai izrāde izteiktu vēstījumu koncentrētā un kodolīgā veidā caur vizuālā un saturiskā absolūtu saplūšanu.
Atbild Vilis Daudziņš
(Vilis Daudziņš "Spēlmaņu nakts" balvai nominēts kategorijā "Gada aktieris" par Slavoja Žižeka lomu izrādē "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis" Jaunajā Rīgas teātrī.)
Pirmais, ko gribētu pieminēt, ir Jaunā Rīgas teātra streiks. Kad šī gada sākumā kļuva skaidrs, ka teātra ēkas pārbūve atkal var iestrēgt uz nezināmu laiku, teātris nāca klajā ar paziņojumu, ka jaunu pirmizrāžu pagaidu ēkā Miera ielā vairs nebūs, kamēr atbildīgās institūcijas nedos skaidru atbildi, kad teātris atkal varēs atsākt savu darbu Lāčplēša ielas ēkā. Streikam bija pozitīvs efekts. Nauda tika atrasta, celtnieki strādā, un, liekas, nākamā gada sākumā mēs atgriezīsimies rekonstruētajā teātrī. Šobrīd nopietni strādājam, lai, sākot ar 2024. gada martu, varētu skatītājiem piedāvāt pirmizrādes visās trīs zālēs.
Valmieras teātris pagājušajā sezonā tika pie jauna spēles laukuma – "Kurtuves". Jācer, arī pēc tam, kad teātris būs atgriezies savā rekonstruētajā ēkā, šī telpa turpinās funkcionēt kā lielisks papildu spēles laukums Valmierā.
Nozīmīgākais notikums aizvadītajā sezonā man ir Alvja Hermaņa izrāde "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis". Mēs pat nevarējām iedomāties, ka šī izrāde sezonas laikā tiks nospēlēta 60 reižu. Izrādījās, skatītāji ir izslāpuši pēc jēgpilnas sarunas par vissvarīgāko – par laimi.
Acīmredzot mums ir izdevies parādīt ne tikai to, kā divi spoži intelektuāļi žonglē ar paradoksālām domām,
man ir aizdomas, ka šai izrādei piemīt savdabīgs prātu un sirdi dziedējošs efekts. Tās ir labas zāles pret apjukumu.
Izcils Kaspara Znotiņa darbs Pītersona lomā.
Atbild Paula Pļavniece
("Spēlmaņu nakts" balvai bērnu un jauniešu izrāžu kategorijā nominēts režisores Paulas Pļavnieces darbs "Trīs sivēntiņi un vilks" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.)
Tā kā neesmu sociologs, ir grūti pamatoti un objektīvi spriest par sabiedrību un teātra ietekmi uz to kopumā, negribētos arī nodoties spekulācijām, jo sabiedriskās domas kontekstā tās sekas bieži mēdz izrādīties neveselīgas. Bet tad vismaz mazliet par to, kas man tuvāks un ko spēju novērot un izdarīt kaut nedaudz objektīvus secinājumus: mūsu teātra trupas "Kvadrifrons" radītā izrāde "Vēlēšanās" šajā sezonā ir apbraukājusi daudz un dažādas skolas visā Latvijā.
Novērojot skolēnu attieksmes pret politisko līdzdalību izmaiņas, izrādei beidzoties, nepamet sajūta, ka kopā esam pieskārušies kaut kam svarīgam un nozīmīgam mūsu visu nākotnes kontekstā.
Varbūt vismaz tādā veidā kaut mazliet būsim ietekmējuši mūsu nākotnes sabiedrību. Es vismaz uz to ļoti ceru.
"Spēlmaņu nakts" ceremonija un skatītāju balsojums
"Spēlmaņu nakts" šogad svin 30 gadu jubileju. Apbalvošanas ceremonija, kā ierasts, notiks Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, 23. novembrī, kurā noskaidrosim "Spēlmaņu nakts" skatuves naglu balvu laureātus 15 kategorijās, ko izvēlas profesionāla žūrija.
"Spēlmaņu nakts" ceremonijai tiešraidē varēs sekot līdzi LSM.lv, LTV un Latvijas Radio.
Papildus žūrijas balvu pasniegšanai ceremonijā sveiks arī trīs "Spēlmaņu nakts" skatītāju simpātijas finālbalsojuma favorītus – visvairāk skatītāju balsis saņēmušo 2022./2023. gada sezonas iestudējumu, aktrisi un aktieri.
2023. gadā "Spēlmaņu nakts" skatītāju simpātijas balsojums par labāko un iecienītāko aktrisi, aktieri un izrādi notiek divos posmos. Pirmajā posmā no 2. maija līdz 15. oktobrim Latvijas Teātra darbinieku savienība aicināja skatītājus novērtēt profesionālo teātru 2022./2023. gada sezonas iestudējumus un aktierdarbus Latvijas teātra katalogā Izrades.lv. Šajā procesā pirmo reizi nominantus "Spēlmaņu nakts" skatītāju simpātijas balvām izvēlējās paši skatītāji – iepriekš skatītāju balsojumā interesenti tika aicināti balsot par žūrijas izvēlētajiem nominantiem.
Skatītāju pašu izvēlētie "Spēlmaņu nakts" 2022./2023. gada sezonas simpātiju balsojuma nominanti līdz 19. novembra pusnaktij piedalās finālbalsojumā portālā LSM.lv. Balsojuma dalībniekiem šogad ir iespēja laimēt divus ielūgumus uz "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremoniju.
