Viņi visi trīs ir strādājuši ar tautas deju ansambļa "Dancis" dejotājiem. Viņi ir skolojuši topošos horeogrāfus un radījuši dejas, kuras joprojām vēlas iekļaut savā repertuārā labākie deju kolektīvi. Harijs Sūna bija latviešu tautas deju pētnieks un pasniedzējs. Uldis Žagata izveidoja profesionālo valsts deju ansambli "Daile", un viņa radītās horeogrāfijas ļoti ietekmēja skatuviskās dejas attīstību Latvijā. Savukārt Alfrēda Spuras horeogrāfiskajai valodai raksturīga īpaša plastika. Viņu joprojām dēvē par "Danča" dvēseli.
Tautas deju ansambļa "Dancis" mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis stāsta: "Kad pie visa sākām strādāt un kad saliekam viņus visus trīs kopā, tad jāsaka, ka viens no otra ir smēlušies. Tas mantojums ir tāds, ko izprot arī šodienas jaunatne. Šodien ir citi ritmi, cits dzīves ritms, cita uztvere, bet viņi pēc tā ilgojas un bija par to, lai šāds koncerts būtu, un visi kopā uz vienas skatuves viņu dejas varētu izdejot."
Dejotājs Pēteris Jaunalksnis pauž: "Šīs dejas, ko mēs šodien dejojam, ko dejo mūsu draugi, tas ir iemesls, kāpēc es dejoju "Dancī" un kāpēc man patīk dejot, un tās ir dejas, pie kurām vienmēr gribēšu atgriezties." Arī viņa deju kolēģis Jānis Vējš gremdējas labās atmiņās: "Man ir izdevies vēl klātienē ar šiem kungiem strādāt uz skatuves viņu deju jaunradēs. Spura, Sūna un Žagata ir autoritātes vidē, kur rodas deja kā māksla." Partnere Kristīne Vēja teic: "Šīs dejas nav tikai dejas, viņas faktiski ir mūsu dzīve. Dejojam gadiem, bet katrreiz atrodam ko jaunu." Novērtējumu pauž arī dejotāja Elīna Grēbere: "Es atnācu uz "Danci" tāpēc, ka "Dancis" ir tie, kas dejo zelta fondu. Šis ir zelta fonds, un šie autori ir tas, kāpēc esmu šeit, un man ir prieks šeit būt."
Savulaik radītās dejas ir tehniski un horeogrāfiski sarežģītas. Liela nozīme ir arī emocionālajam sniegumam. Izdejot dažas no tām ir pa spēkam tikai augsta līmeņa profesionāļiem.
Horeogrāfs Jānis Purviņš vērtē: "Tas bija laiks, kad šodien koncertā redzamās dejas, treniņstundas metodika bija nedaudz savādāka, kāda ir pašreiz, bet es domāju, ka šodienas koncerts ir apliecinājums tam, ka arī 21. gadsimta jaunieši ar to var tikt galā."
Olga Freiberga, horeogrāfe, ilggadēja bērnu tautas deju ansambļa "Dzintariņš" vadītāja, tikmēr norāda: "Tās dejas neizskatās senilas, neizskatās neinteresantas. Viņas ir sarežģītas, tehniski smagas, un man šodien bija prieks par visiem kolektīviem, kas šodien dejoja. Kāda tehnika! Kāda atdeve! Es redzēju puišus, es redzēju meitas, un es redzēju attiecības! Es redzēju dejas pārus! Mani tas ļoti priecē!"
Arī tautas deju ansambļa "Teiksma" mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis uzteic redzēto: "Šinī reizē, kad atkal varam atzīmēt viņu jubilejas, ir ļoti laba sajūta. Neskatoties, ka daudziem kolektīviem ir cits repertuārs, kas tika dejots svētkos, visi sasparojās, saņēmās un no sirds iemācījās viņu horeogrāfiju."
Savukārt tautas deju ansambļa "Kalve" mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja atklāj: "Es esmu izteikta Alfrēda Spuras skolniece. Tāpēc arī ļoti cenšos saviem jauniešiem, dejotājiem mācīt šīs dejas, lai arī viņi smeltos tos "zelta graudus". Tas ir milzīgs ieguvums, ka mums ir šādi meistari, no kuriem mēs varam mācīties un no kuriem var mācīties jaunā paaudze."
