Raiņa muzejā Jasmuižā Jāņa Pliekšāna jaunības gados šajā ēkā atradās kūts, kurā tika turētas 85 govis, bet šobrīd jau vairākus gadus te ir atvērta pastāvīgā Latgales keramiķu ekspozīcijas zāle, jo tieši
Latgales keramikas vecmeistars Andrejs Paulāns tālajā 1937. gadā iznesa Latvijas un Latgales vārdu pasaulē. Viņi kopā ar Polikarpu Vilcānu aizveda svečturi uz vispasaules izstādi Parīzē, kur saņēma galveno balvu – zelta medaļu.
Kopjot Latgales podniecības tradīcijas, augusta vidū Andreja Paulāna rekonstruētajā darbnīcā – ceplī –, notiek cepļa kurināšanas un atvēršanas svētki, šogad svinot ceturtdaļgadsimta jubileju.
Tautas lietišķās mākslas studijas "Rēzeknes apriņķa pūdnīki" vadītājs, keramiķis Andris Ušpelis stāsta: "25 gadi, kopš 1999. gad pirmais ceplis tika kurināts. Ar piedzīvojumiem, jo tajā rīta, kad beidzām kurināt, jumtu pabeidza, lija, malka beidzās, bet nokurinājām ļoti labi. To, ko mēs redzam, šādi namiņi ar atveramiem vārtiem jumtā, faktiski vairs nav ikdienā pie mums sastopami, jo, skaidrs, ka uguns nāk, un tad, kad līst, tajā brīdī mums ir jāpaspēj salikt un apsegt tas ceplis, un pēc tam, kad ir aizkurināts, kaut vai lai spaiņiem gāž. Mums no apakšas ir diezgan liela temperatūra – līdz pat 1000, kādā brīdī pat 1050, 1070, varbūt 1100 grādu uzlec."
Ielūkojoties cepļa pustumsā, vīd podnieku meistardarbi. Vēl karsti. Ušpelis atzīmē, ka ceplis kūries apmēram 12 stundas, un šis ir tas brīnums, ko visi gaidījuši. Ceplī iekšā ir 15 cilvēku darbi.
Lai jautrāka gaidīšana, pirms cepļa durvju atslēgšanas notiek viktorīna, kur iespējams uzzināt gan par Raini, gan Latgales podniecību, un tad jau nožvadz atslēga, tiek izdalīti cimdi un māla podus var sākt izcelt. Galvenais neķerties pie dibina, brīdina meistars.
Keramiķe Jolanta Dundeniece teic:
"Kad mākslinieks ir izņēmis to savējo brīnumu ārā, pieļauju, ka tas vienmēr ir pārsteigums – kas būs, kāds būs, vai tā krāsa būs? Tas tā ir, ka ņem laukā, skaties un brīnies, kas tur ir sanācis. Mēs jau zinām tikai to, ka viņa būs zila, dzeltena, bet pārējo visu dara gan daba, gan uguns."
Savu pirmo māla darbiņu no cepļa sagaida arī jaunākais dalībnieks – keramiķa Andra Ušpeļa septiņgadīgais dēls Jāzeps: "Pirmais, ko es iemācījos, ir svilpaunieks, bet podus es vēl neesmu uztaisījis."
Par svilpaunieka veidošanu Jāzeps stāsta: "Tu paņem tādu mietu, kuram ir liels gals, un tad paņem mālu un [veido] apkārt viņam. Tad uztaisi daļiņu, kas ir priekšā, noloki un uztaisi galviņu."
