Vai zini, ka Latvijas Nacionālajā operā kādreiz bijušas ērģeles?

Rīgas pilsētas teātrī vēl 20. gadsimta sākumā šādos gadījumos izlīdzējās ar harmoniju.^[2] Bet, kā jau var noprast, harmonijs ir instruments ar diezgan šaurām izteiksmes robežām. Turklāt operas akustikā tas varētu būt pagrūti sadzirdams. Taču 1912. gadā visu mainīja kāds notikums: Rīgas Pāvila draudze bija nolēmusi baznīcas 25 gadu jubileju svinēt ar jaunām, Valkera firmā būvētām, modernām ērģelēm. Vecais instruments par nelielu samaksu nu bija iegūstams.

Preses relīze laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" pauž šādi: "Pilsētas Vācu teātrī uzstādīs vecās Pāvila baznīcas ērģeles lielāku operas izrāžu vajadzībām. Teātra administrācija nopirkuse šīs ērģeles, jo Pāvila baznīca apgādājuse sev jaunas."^[3]

Vecais Pāvila baznīcas instruments devās uz operu tik strauji, ka draudzei jubilejas brīdī nācās iztikt bez ērģelēm, jo jaunās ērģeles vēl nebija gatavas, bet vecās jau bija prom. 

Ērģeles operā? Šķietami diezgan svešāds konteksts.

Bet ieskatīsimies kādā pirmizrādē, kas notikusi Nacionālajā operā 1927. gadā: "Pirmajā skatā krāšņi skan kori baznīcā, ērģeļu pavadījumā."^[4] Šeit ir runa par pirmo cēlienu komponista Žaka Fromentāla Alevī^[5] operā "Jūdiete"^[6] ("La juive") un konkrētu epizodi ar kori "Te Deum Laudamus". Te nu redzam, ka nereti libretā paredzētā operas skatuviskā darbība norisinās kādā klosterī, baznīcā vai tai līdzās. Kur tad nu vēl labāks instruments, lai attiecīgi iekrāsotu partitūru!

Tā tas ir, piemēram, Pjetro Maskanji (Pietro Mascagni) operā "Zemnieka gods", kur Lieldienu ainā atskan "Regina Caeli Laetare". Kā gan varētu neminēt arī Riharda Vāgnera operas "Nirnbergas meistardziedoņi"^[7], "Rienci" un "Loengrīns"? Arī operas "Reinas zelts" atskaņošanai Vāgners ir paredzējis ērģeļu atbalstu pirmajās 136 taktīs. Tieši šim nolūkam komponists panāca to, ka arī Baireitas Svētku namā tika iebūvētas ērģeles. Džakomo Pučīni (Giacomo Puccini) operā "Toska"^[8] gregoriskajā dziedājumā ar ērģeļu klātbūtni tiek paspilgtināts "Te Deum" citāts. Franču mūzikā ērģeles skan Žila Masnē operas "Verters" otrā cēliena pirmajā ainā, un arī Šarla Guno operā "Fausts"^[9] atradīsim 150 taktis garu ērģeļu epizodi.

Jāteic, ka Rīgas operā bija labi atrisināta sadarbība starp diriģentu, izrādes vadītāju un ērģelnieku. Kāds aculiecinieks, kuram bijusi laime ieskatīties aiz operas kulisēm, stāstījis:

"…Diriģenta priekšā uzdegas zaļa lampa, viņš paceļ taktszizli, un izrāde sākas. Vēl signāls pie vecajām Pāvila baznīcas ērģelēm, kas novietotas skatuves kreisajā pusē, un paveras priekškars…"^[10]

Ērģeļmeistara Gunāra Dālmaņa atmiņās pēckara gados Operas ērģeles turpināja savu garo ceļojumu uz Straupes baznīcu, kas tobrīd atradās koncertzāles statusā.

Mūsdienās operuzvedumos tiek izmantots pozitīvs vai arī elektriskās ērģeles, kā tas šobrīd notiek Šarla Guno operā "Fausts".

Bet Latvijas Nacionālajā operā ir skanējušas arī Rīgas Doma ērģeles. 2014. gadā, kad Latvijas Nacionālajā operā notika Riharda Vāgnera operas "Rienci" uzvedums (to iestudēja dāņu režisore Kirstena Dēlholma), nepieciešamajā ērģeļu epizodē skanēja ērģelnieces Kristīnes Adamaites Rīgas Domā veiktais ieraksts.

^{[1] Parīzes komēdiju opera, Frankfurtes Vecā opera, Vīnes opera u. c.}

^{[2] Rigasche Zeitung Nr. 234 (06.10.1912.)}

^{[3] Dzimtenes Vēstnesis Nr. 234 (08.10.1912.)}

^{[4]  Latvijas Sargs Nr. 37 (16.02.1927.)}

^{[5]  Žaks Fromentāls Alevī, Žorža Bizē skolotājs.}

^{[6] 1835.g. pirmatskaņota. Viena no panākumiem bagātākajām 19. gs. operām.}

^{[7] 1. cēliens, 1. aina.}

^{[8] 1. cēliens.}

^{[9] 4. cēliens, 3. aina.}

^{[10] Brīvā Zeme Nr. 220 (28.09.1936.) Raksta nosaukums: Aiz operas kulisēm.}

Vai zini?

Ekrāns

Mūzika

Literatūra

Veselība

Vairāk