Abiem brāļiem Osokiniem koncertu grafiks ir blīvs, tomēr neierasta ir situācija uzstāties vienā vakarā. Taču konkurenci savā starpā viņi neizjūt, tieši otrādi – atbalsta un papildina viens otru. Un ko viņi katrs izceļ kā otra stiprās puses?
Andrejs par savu brāli stāsta: "Georgijs ir ārkārtīgi talantīgs cilvēks ar ļoti lielām darba spējām, un viņš fanātiski mīl klavieres un klaviermūziku. Meklē veidus, kā spēlēt ar savu neatkārtojamu balsi, rokrakstu."
Uzslavas par Andreju kabatā nav jāmeklē arī Georgijam: "Viņš ir viens no sirsnīgākajiem un labākajiem cilvēkiem – es zinu! Un viņš ir arī mans labākais draugs! Tā kā tas jau ir, manuprāt, diezgan daudz. Viņš ir kā hameleons, viņš ir ļoti polistilistisks. Viņš aptver ļoti plašu repertuāru, tas ir ļoti, manuprāt, vareni."
Ar klaviermūziku brāļi iepazinās jau bērnībā, un pirmais skolotājs abiem bija tēvs Sergejs Osokins. Taču katrs no pianistiem Latvijas mūzikas dzīvē sevi iezīmējis individuāli un ar atšķirīgu repertuāru. "Es nezinu, bet gan jau kaut kas atšķir, jā!" teic Georgijs. "Katram ir sava pieeja, katram ir sava skaņa, savs pieskāriens, roka, sava iztēle, sava dvēsele. Tāpēc viss ir atšķirīgs," piebilst Andrejs.
Brāļi, protams, seko līdzi viens otra koncertiem un panākumiem un joprojām mācās viens no otra. "Es vienmēr mācos no sava brāļa. Viņš vienmēr ir atvērts, lai dotu padomu vai kaut kā palīdzētu – gan muzikāli, gan mākslinieciski, gan cilvēciski," teic Georgijs.
"Es mācos katru dienu, katru reizi, kad es esmu viņa koncertā, un es ceru, ka tas ir abpusēji. Jo viņam ir gan paradoksālā domāšana, gan spilgta iztēle un spilgta sižetiska līnija, kad viņš spēlē. Katru reizi man ir interesanti, ko viņš grib pateikt katrā skaņdarbā, katrā komponistā," saka Andrejs.
19. decembra vakars bija īpašs ne tikai ar sakritību, ka abi brāļi ir uz skatuves, bet Andrejs Osokins svinēja arī dzimšanas dienu.
Kas šo gadu laikā bijusi skaistākā dāvana, ko brāļi viens no otra saņēmuši? Andrejs atbild: "Tāds fiziskais priekšmets ir skaista lieta, bet daudz lielāka dāvana ir mīlestība. Un es ļoti jūtu viņa mīlestību, un es ļoti jūtu viņa attieksmi, un man liekas, ka tas, ka mēs ejam vienu ceļu klaviermūzikā, tas mūs padara daudz draudzīgākus. Un šī ir dāvana – mīlestība, ko novēlu visiem klausītājiem un skatītājiem!"
"Smaids grūtajā brīdī – tas ir pats galvenais, kaut kāds signāls, ka tu jūti, ka tas ir vienkārši tavs cilvēks, bet tu esi daļa viens otram. Ar to arī pietiek!" uzskata Georgijs.
