Jura Kulakova ieguldījums latviešu rokmūzikā ir ļoti plašs un daudzveidīgs, viņš bija brīvdomātājs, dziļa un neordināra personība. Vārdos grūti izsakāms trieciens – par šorīt saņemto ziņu saka viņa līdzgaitnieks mūzikā Juris Sējāns.
"Šorīt no rīta mēs saņēmām no viņa sievas Lauras šo skumīgo ziņu, ka Juris faktiski pēkšņi un negaidīti ir miris. Tas tiešām ir liels trieciens gan grupai "Pērkons", gan viņa mūzikas faniem." Sējāns norādīja, ka ilgu laiku Juri Kulakovu mocīja visādas veselības problēmas, bet ar tām viņš tā kā veiksmīgi tika galā: "Ko man Laura teica, – ka viņš ir miris ar notīm rokās."
"Pagājušajā nedēļā mēs ar viņu vēl sazvanījāmies par koncertiem, kuri bija paredzēti Edgara Liepiņa 95. dzimšanas dienai Dzintaru koncertzālē. Mēs pārrunājām programmu, un viņš bija radošs un pilns enerģijas, bet, saprotiet, liktenis ir liktenis," Latvijas Radio 1 sacīja Juris Sējāns.
"Mūzika caur viņu skanēja kā Dieva radīta dāvana cilvēkiem" – tā par Jura Kulalova daiļradi saka dziedātāja, Jura Kulakova līdzgaitniece mūzikā Ieva Akuratere.
Neatkarība, oriģinalitāte, dziļa cilvēciska sirsnība – tie ir atslēgas vārdi, kas raksturo Juri Kulakovu, viņš bija arī ārkārtīgi augstas raudzes profesionālis. Par savas dzīves lielo skolotāju viņu dēvē dziedātājs, grupas "Pērkons" dalībnieks, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis: "’Iespaids par Juri ir diezgan maldinošs. Jā, no vienas puses – neordināra personība, brīvdomātājs, bohēmists un tamlīdzīgi, taču savā būtībā viņš bija ļoti, ļoti prasīgs un stingrs kā profesionālis pret mūziku, pret katru sevis radīto skaņu un pret visiem tiem, kas viņa mūziku izpilda. Viņš bija ļoti stingrs un prasīgs profesionālis. Visaugstākās raudzes profesionālis, kādu populārajā un rokmūzikā patiešām nemaz nav tik daudz."
Izcili sirsnīgs cilvēks ar milzīgu mīlestību uz dzīvību un cilvēkiem, apveltīts ar vēlēšanos citiem palīdzēt mīlestības darbos – tā Juri Kulakovu raksturo dziedātāja Ieva Akuratere: "Mēs kādreiz ar viņu vienojāmies vienā domā, ka tāpat kā Bahs kādreiz ir pasludinājis, ka ik katra nots, ko viņš raksta, ir veltīta Dievam un mīlestībai, tāpat arī Juris to pašu apliecināja, un tā tas arī ir noticis.
Viņš ir bijis ārkārtīgi aizrautīgs un neprātīgs cilvēks, bet viņa lielā gudrība un lielais prāts bija bezgalīgajā mīlestībā uz cilvēkiem. Un mūzika caur viņu skanēja kā Dieva radīta dāvana cilvēkiem, lai viņi apzinātos to tuvuma un mīlestības spēka vērtību."
Juris Kulakovs dzimis 1958. gada 20. maijā Līvānos. Beidzis Līvānu 1. vidusskolu un bērnu mūzikas skolu (1975), kur mācījies spēlēt akordeonu un fakultatīvi apguvis trompetes spēli, pēc tam – Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu akordeona specialitātē (1979). Latvijas Valsts konservatorijā absolvējis Pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasi (1984, pedagogi – Raimonds Pauls un Alnis Zaķis) un mācījies kompozīciju (1985–1990) pie Pētera Plakida, vēstīts Latvijas mūzikas informācijas centra (LMIC) mājaslapā.
Multiinstrumentālists, lielāko daļu mūzikas instrumentu apguvis pašmācības ceļā. Kopš 1978. gada muzicē ansamblī "Menuets". 70. gadu beigās izveidojis instrumentālo džezroka grupu "Arka". 1981. gadā nodibinājis rokgrupu "Pērkons", kas kļuva par vienu no jaunatnes visiemīļotākajām un padomju kultūrbirokrātijas visvairāk neieredzētajām grupām.
Raksturojot Jura Kulakova rokmūziķa darbību, mūzikas apskatnieks Klāss Vāvere rakstīja: "Sirdī allaž būdams pārliecināts šovmenis, viņš savās dziesmās un "Pērkona" uzstāšanās manierē nemitīgi balansē starp teatrālu ārišķīgumu, sociālgrotesku ironiju un patiesu muzikālu pārdzīvojumu" ("Liesma", 1989, Nr. 12). Priekšvēstot Atmodu, "Pērkona" darbībā bija jaušamas arī nacionālisma vēsmas. Atšķirībā no lielākā vairuma latviešu grupu "Pērkona" dziesmu teksti nebija pašu rakstīti, bet lielākoties bija izvēlētas augstvērtīgas tā laika progresīvāko dzejnieku rindas. "Pērkons" izcēlās ar padomju laikam nepierasti skaļu mūziku, trokšņainu uzvedību un bija viena no pirmajām grupām Latvijā, kas sāka lietot pirotehniku. Jaunieši "Pērkona" koncertos jutās brīvi, cēlās kājās un atklāti pauda savas emocijas. Nule pieminētie fakti kļuva par iemeslu tam, ka grupas uzstāšanās laikā dežūrēja miliči, pret Juri Kulakovu sākās represijas, Kultūras ministrijas sistēmā komponistam nebija iespējams dabūt darbu, viņam pat tika ieteikts emigrēt uz ārzemēm. Divreiz (1983. un 1985. gadā) bija aizliegta "Pērkona" koncertdarbība. Līdz pat 1987. gadam grupa spēlēja pagrīdē. 1983. gadā klajā nāca "Pērkona" pirmie, pašizdotie albumi "Mākslas darbi" (1981) un "Zibens pa dibenu" (1982) – dziesmas ierakstītas magnetofona lentēs un kopētas neskaitāmos eksemplāros, sasniedzot milzīgu tirāžu. Albums "Vēl ir laiks" iznāca Vācijā (1984, Kultūras glābšanas biedrība), "Klusā daba ar perspektīvu" (1985) un "Labu vakar" (1987) izdoti un izpārdoti ASV (1989, Amerikas latviešu jauniešu apvienība), bet "Latviskā virtuve" – Francijā (1991, "Pērkona" izdots), mākslinieka dzīves gaitas apkopojusi muzikoloģe Mārīte Dombrovska.
Kā taustiņinstrumentālists Juris Kulakovs piedalījies dziedātājas Ievas Akurateres, aktiera Edgara Liepiņa soloprogrammās, iesaistījies dažādos rokmūzikas projektos (Kristapa Graša grupā u. c.). Muzicējot kā pianists koncertmeistars un veidojot populāras vokālās mūzikas aranžējumus, sadarbojas ar trim tenoriem Miervaldi Jenču, Nauri Puntuli un Guntaru Ruņģi. Strādājis arī ierakstu producēšanas jomā. Ar "Menuetu" koncertējis Polijā, VDR (1979), ar "Pērkonu" – ASV, Kanādā, Francijā, Zviedrijā (1989–1998), ar Ievu Akurateri – Francijā (1994), ar Edgaru Liepiņu – Austrālijā (1995), ar trim tenoriem – ASV (2002).
Komponists spēlējis sintezatoru un elektriskās ērģeles simfoniskās mūzikas koncertos, sadarbojies ar daudziem ievērojamiem diriģentiem, to vidū Vasiliju Sinaiski, Aleksandru Viļumani, Normundu Šnē. Diriģējis mūzikla "Latvijas karalis" ierakstā Latvijas Radio, albuma "The Beatles. Neaizmirstamo melodiju simfonija" ierakstā, komiskās kantātes "Artūrs – jūrasbraucējs" atskaņojumā. Tēlojis Eduardu Veidenbaumu televīzijas filmā "...Bet vilciens brauc" (režisors Igors Meirāns). Dublējot aktieri Jāni Kaijaku, spēlējis pianista lomu Viljama Sarojana lugā "Tavas dzīves laiks" (režisors Juris Rijnieks, Nacionālais teātris).
Latviešu mūzikas vēsturē Juris Kulakovs ir pirmais komponists, kura spalvai pieder pasija (Mateja pasija) un videoopera ("Debešķīgā nepieciešamība"). Apbalvots par labāko muzikālo izrādi dramatiskajā teātrī 2001./2002. gada sezonā (mūzikls "Mazais princis"), atzīts par 2002./2003. gada Liepājas teātra sezonas labāko komponistu. Kopš 2002. gada Juris Kulakovs bija Latvijas Komponistu savienības biedrs, teikts LMIC biogrāfijas aprakstā.
