ĪSUMĀ:
- Studenšu liecības atklāj, kā atsevišķi Mūzikas akadēmijas pasniedzēji manipulē ar jaunietēm, lai stātos ar viņām intīmās attiecībās.
- Baidoties par savu karjeru, studentes par piedzīvoto klusēja, lai gan divas atzīst, ka par notikušo ziņojušas Mūzikas akadēmijas rektoram Guntaram Prānim.
- Neoficiāla informācija liecina, ka pavērsiens Mūzikas akadēmijas vadības attieksmē pret atsevišķu pasniedzēju seksuālo patvaļu noticis, jo kāds pasniedzējs noticējis cietušajai studentei un iestājies par viņu.
- Šī gada 8. februārī Mūzikas akadēmijas rektors izdevis rīkojumu par Mūzikas akadēmijas darbinieku uzvedības noteikumiem, kuros norādīts, ka jebkāda veida uzmākšanās neatbilst vispārpieņemtajām ētikas un uzvedības normām.
- Februāra sākumā JVLMA Studējošo pašpārvalde rīkoja anonīmu aptauju saistībā ar seksuālo varmācību augstskolas vidē, kas atklāj šokējošu informāciju.
- Raidījums "Kultūršoks" anonīmās studenšu liecības iesniegs Tiesībsarga birojam, kas ir gatavs cietušajām jaunietēm palīdzēt, lai vainīgo sauktu pie atbildības.
Studentes tiek spiestas skūpstīties; viņas ar šausmām pamostas pasniedzēju gultās
"Tas aizgāja līdz tam, ka es vienā rītā pamodos, un man blakus gulēja mans pedagogs. Es atvēru acis un vienkārši gribēju pazust no šīs pasaules. Tik briesmīgu sajūtu es vēl nebiju jutusi. Es negribēju viņu vairs nekad redzēt, bet jau tās pašas dienas vakarā satiku akadēmijā un sajutu paniskas bailes. Uz viņa lekcijām es vairs baigi negāju, kaut kā saņēmos, lai nokārtotu eksāmenu…. Tas bija pretīgi – viņš taču ir par mani tik daudz gadus vecāks. Es vispār nesaprotu, kas notiek viņa galvā un kāpēc viņš to darīja," tā raidījumam stāsta studente, kurai gribētos, lai tas nekad nebūtu noticis.
Šī jaunā sieviete apzinās, ka tā īsti nebija izvarošana un ka pasniedzējs izmantojis situāciju, kad viņa bijusi alkohola reibumā, bet otras studentes stāsts atklāj reālu seksuālo vardarbību: "Neskaitot tirāniju un manipulēšanu, bija arī šis fiziskais kontakts.
Konkrētais katedras vadītājs sagrāba manu galvu, piekļāva savām lūpām, ar varu iegrūda savu mēli, vēloties skūpstīties. Tas viss bija ļoti uzspiests. Un tad es to pārtraucu."
Nedēļas laikā "Kultūršoka" rīcībā nonākušas septiņu studenšu liecības, kas atklāj atsevišķu pasniedzēju izpratni par saviem darba pienākumiem augstskolā. Vairākas liecības ir par vienu un to pašu cilvēku: "Viss sākās ar ziņām "Messenger", kur tika izteikti dažādi komentāri par manām darbībām, protams, ka jutos ļoti neērti un gribēju palīst zem zemes, jo, kad tika nosūtītas šīs ziņas, atradāmies vienā telpā un viņš vēroja manu reakciju uz ziņām. Pēc tam sekoja arī uzaicinājumi satikties, no kuriem, protams, atteicos."
Vēl citas cietušās liecība:
"No citiem kursiem meitenes jau bija brīdinājušas, lai nevelku īsus svārkus un nekrāsoju sarkanas lūpas, bet viņš jau raksta tāpat pirms tam un, visticamāk, jau būs tevi noskatījis internetā.
Un tā arī bija – viņš jau pirms tam man atbildēja ar reakcijām "Instagram" – ar sirsniņām, komplimentiem, atbildēm uz storijiem. Bija vēl aicinājumi satikties – nezinu, tas ir pretīgi, to lasīt ir pretīgi, atbaidoši… Un tu visu laiku sev jautā, kādēļ tu jūties tik neērti? Varbūt pasniedzējs vienkārši ir draudzīgs, varbūt baigais mākslinieks – varbūt tas ir svarīgi rezultātam? Varbūt tu kaut ko pārspīlē vai pārproti?"
Studentes lielākoties klusēja, bet bija gadījumi, par kuriem vadība zināja
Studentes ar vairāku pasniedzēju seksuālo uzmācību Mūzikas akadēmijā saskārušās gadiem. Lielākā daļa klusējušas, jo savās liecībās "Kultūršokam" atzīst, ka baidās:
"Kā zināms, Latvija ir tik maza valsts, kurā viena nepareiza rīcība var sagraut tavu karjeru, reputāciju.
Un arī, ja paskatās, tad mans vārds un viņa vārds ir nesalīdzināms, un tāpēc jau arī ir tās bailes, ka man nenoticēs, un tad saproti, ka tas cilvēks jau to dara ar pieredzi un kaut kādā savā veidā zina, kā iziet no situācijas. Tur jau veidojas konkrēti mājieni par sekām, nu jā, un tad ir tiešām tās bailes, kā tas ietekmēs to manu tālāko dzīvi… Un, protams, man liekas, nevienam nav viegli publiski sevi atklāt kā upuri, jo daļa sabiedrības vienalga mēģinās saskatīt arī manu vainu tajā."
Vēl viena studente uzskata, ka tas neko nedos: "Un kam tad es to stāstīšu – citiem pedagogiem, vadībai? Kāda jēga? Vai man vispār kāds ticēs? Es zinu vairākas meitenes, kam arī bijušas dažādas situācijas – ziņas no pedagogiem, ielūgumi satikties, dažām arī pieskārieni utt. Neviena no viņām neko nav akadēmijai teikusi, jo kāda jēga? Laikam nav ticības, ka kaut ko tas dos.
Jo dažādi cilvēki jau joprojām strādā akadēmijā, daži izvirtuļi vēl kopš manu vecāku studiju laika. Un vai kāds kaut ko šajā sakarā ir darījis?"
Tomēr ne visas pārdzīvoto paturējušas pie sevis. Ir studentes, kas meklējušas palīdzību pie Mūzikas akadēmijas rektora Guntara Prāņa: "Kad situācija saasinājās, pasliktinājās, un es jutos absolūti bezpalīdzīga un bezspēcīga, es vērsos pie akadēmijas rektora, lai diskrēti izstāstītu situāciju, lai lūgtu palīdzību un situācijas risinājumu. Jāatzīmē, ka manai situācijai daļējs risinājums tika rasts, bet tas neliedz šodien tādiem stāstiem turpināties. Tāpēc es nejutos pasargāta ne tad, ne tagad."
Viena no studentēm "Kultūršokam" raksta, ka viņas vecākiem, palaižot meitu uz augstskolu, atliek tikai cerēt, ka viņai kāds atkal neuzmāksies:
"Vai topošo studentu vecākiem tas ir pieņemami? Sūtīt bērnu uz iestādi, kur viņu, visticamāk, neaizstāvēs, ja notiks kas tāds, bet visu mēģinās klusi un korekti paslaucīt zem paklāja."
Rakstniece Inga Gaile atzīst, ka tā ir mūsu sabiedrības problēma: "Mēs ļoti vēlamies to pagrūst zem paklāja, zem skapīša. Mēs nevēlamies par to runāt, tāpēc ka visa mūsu sabiedrības struktūra ir balstīta lielā mērā uz sievietes objektivizēšanu un ka sievietei ir kaut kāda noteikta funkcija. Un līdz ar to – tā kā šis nav pietiekami izskatīts un pietiekami par to nav runāts, tad mēs gribam turpināt, "viss taču tik labi gāja"…"
Mūzikas akadēmijas Guntars Prānis no tiešiem jautājumiem izvairās
Neoficiāla informācija liecina, ka vismaz par viena pasniedzēja izdarībām Mūzikas akadēmijas vadībai ir ziņots vairākkārt. Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves uzskata – ja tā ir tiesa, tad tas met ēnu uz akadēmijas vadību: "Protams, nu, tā teikt,
es spekulēju, jo mēs neesam neko izvērtējuši un mums nav atnākusi informācija un tamlīdzīgi, bet, ja pārkāpums ir zināms un ilgu gadu garumā nekas nav risināts, tad principā tas nozīmē to, ka ir atbalsts jau no vadības puses šādai rīcībai."
Rakstniece Inga Gaile aicina akadēmijas vadību iejusties cietušo meiteņu "ādās": "Es domāju, ka varbūt vīrieši, kas ir pie varas, varētu mēģināt attīstīt to savu empātiju un domāt par to, kā tas būtu, ja tas notiktu ar viņiem. Un nevis ar viņu meitām, kas ir tāds populārs sauklis, bet ar viņiem. Un nevis ka viņiem uzmāktos tur tās jaunās, skaistās studentes, kas, protams, varētu būt viņu sapnis, bet ka viņiem uzmāktos vecāka gadagājuma vīrietis. Kā tas būtu?"
Lai gan "Kultūršoks" piedāvāja dažādas intervijas iespējas, Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis no sarunas kameras priekšā atteicās, līdz galam nepaskaidrojot iemeslus, kāpēc savu viedokli paudīs tikai rakstiski. Tiesa, arī savā rakstiskajā atbildē Mūzikas akadēmijas rektors tieši neatbildēja uz jautājumiem – kas pamudināja izdot 8. februāra rīkojumu par akadēmijas darbinieku uzvedības noteikumiem, vai rektors ir zinājis par uzmākšanās gadījumiem, kāda būs reakcija un kā turpmāk plānots novērst šādus gadījumus? "Studenti ir tikuši aicināti gadījumos, kad tiek konstatēta rīcība, kas pārkāpj šajā rīkojumā noteikto, kā arī jebkuros citos gadījumos, kad, studenta ieskatā, ir noticis vispārpieņemto ētikas un uzvedības normu pārkāpums, nekavējoties vērsties ar iesniegumu pie akadēmijas rektora vai jebkura cita darbinieka, kuram students uzticas un kurš var palīdzēt šo jautājumu risināt. Saņemot šādu iesniegumu, sekotu tūlītēja rīcība atbilstoši iesniegumā norādītā pārkāpuma būtībai: izskatot Ētikas komisijā, piemērojot disciplinārsodu vai vēršoties tiesībsargājošās institūcijās. Kā jau minēts – JVLMA viennozīmīgi iestājas pret jebkādu neētisku, vispārpieņemtām sabiedrības normām neatbilstošu rīcību, komunikāciju vai attieksmi pret studentiem, darbiniekiem vai institūcijas viesiem," "Kultūršokam" raksta Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis.
Studentu aptaujas rezultātus sauc par šokējošiem
Pēc neoficiālas informācijas, 8. februāra rīkojums tapis, kad viens no pasniedzējiem ir noticējis cietušās meitenes stāstam un pats devies situāciju risināt pie akadēmijas vadības. Pēc tam uz 8. februāra izdotajiem Mūzikas akadēmijas darbinieku uzvedības noteikumiem reaģēja arī Studējošo pašpārvalde un Mūzikas akadēmijas senāts, lūdzot studentus aizpildīt anonīmas anketas, ja akadēmijas vidē piedzīvota seksuāla uzmākšanās. "Ideja par anonīmo aptauju radās pēc Senāta sēdē saņemtajām studenšu sūdzībām par viena docētāja nepiemēroto uzvedību.
Aptaujas rezultāti izrādījās šokējoši. Es jūtu līdzi cietušajām studentēm, bet bez viņu liecībām un oficiāliem iesniegumiem nav iespējams neko iesākt,"
raidījumam raksta JVLMA Senāta priekšsēdētāja Ilona Meija.
Arī Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvaldes atbilde ir rakstiska: "Studentam ir vajadzīga ārkārtīgi liela drosme, lai nāktu klajā ar savu pieredzi. Pastāv iespēja, ka varas pozīcijā esošā persona centīsies ar studentu izrēķināties, sabotējot viņa karjeras iespējas. JVLMA Studējošo pašpārvalde ir ļoti aktīvi iesaistījusies šīs situācijas risināšanā. Mūsu galvenais mērķis ir aizstāvēt studentu tiesības, un ceram, ka, sadarbojoties ar JVLMA vadību, mēs spēsim vainīgos saukt pie atbildības."
Studentēm, kas izšķīrās runāt ar "Kultūršoku", ir lielas bailes to darīt pat anonīmi. Rakstniece Inga Gaile ir pārliecināta, ka nevienam no cietušajiem nav pienākums runāt par piedzīvoto: "Mēs varam aicināt sievietes runāt, bet viņu pašu izvēle ir to darīt vai ne.
Un galvenais, ka cilvēkam, kurš ir piedzīvojis šādu pārkāpumu, ir pirmais – parūpēties par sevi.
Ja ir nepieciešams klusēt un nevienam neko neteikt kādu laiku, tad tas ir svarīgākais. Vai aiziet pateikt terapeitam – tas ir svarīgākais."
Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela uzskata, ka ir reizes, kad jārunā: "Ja cilvēki nerunā, tad vienmēr tie, kas būs pozīcijā, būs priecīgi un laimīgi, un neko nemainīs. Iniciatīvai vienmēr jānāk no… Protams, ne vienmēr. Būtu labi, būtu ideāli, ja visi apzinātos, cik svarīgi ir cilvēki un cik liela vara viņam dota, un tad viņi attiecīgi nāktu pretim, bet nu tādi cilvēki parasti nav, mēs to saprotam. Bet, ja vispār neviens neko nerunā, katrs kaut kādā veidā savu to laiku tā kā pārlaiž, pārcieš, norij to krupi, kā mēs latviešu valodā sakām, tad nekas arī nemainīsies."
Jaunu anonīmu studentu anketu ieviesīs JVLMA Padome – par to paziņojot LTV raidījuma ētera dienā, 8. martā, pēc tam kad tikusi sasaukta Padomes ārkārtas sēde. "JVLMA Padome uzskata, ka jebkura veida vardarbība attiecībā pret studentiem/studentēm ir nepieņemama un pret to jāattiecas ar nulles toleranci. Lai stiprinātu drošības situāciju, JVLMA Padome ir nolēmusi nekavējoties izveidot drošu anonīmu anketu, kurā studenti/studentes anonīmi var iesniegt sūdzības tieši Padomei. Anonīmā anketa būs pieejama studentiem/studentēm no pirmdienas," paziņojumā medijiem raksta JVLMA Padome.
Kultūras akadēmija ir atlaidusi pasniedzēju pēc anonīmām sūdzībām
Kultūras akadēmijas rīcības piemērs gan parāda, ka augstskolas rokās ir instrumenti, lai risinātu šādas situācijas. Turklāt pie krietni mazāka pārkāpuma – seksistiskām pasniedzēja piezīmēm lekciju laikā. "Mūsu gadījumā mēs mēģinājām risināt šo situāciju ar pārrunu palīdzību, runājot ar pasniedzēju. Un tad, kad mēs nonācām tādā situācijā, kad studējošie nebija acīmredzami tomēr apmierināti ar šo situācijas iznākumu un recidīvi bija, man kā rektorei nebija vienkārši citu iespēju, kā reaģēt ļoti strauji un nepārprotami, vienkārši pārtraukt šo situāciju," stāsta Rūta Muktupāvela.
Kultūras akadēmijas rektore norāda, ka arī anonīmi ziņojumi var kalpot par pamatu lēmumam: "Jebkurā gadījumā administrācija par to bez šaubām ir atbildīga, un administrācijai ir jārisina šie jautājumi, turklāt nekavējoties.
Jo katra noklusēšana un kaut kāda iespējamība kaut kādā veidā lavierēt, protams, rada atkal pamatu jaunai nekorektai uzvedībai vai arī nepieņemamai uzvedībai, es pat teiktu – noziegumam."
Piedzīvotās vardarbības sekas ir smagas
Mūzikas akadēmijas studentes neslēpj, ka ar piedzīvotās un nesodītās seksuālās vardarbības sekām mācību iestādē ir grūti sadzīvot. Dažas nespēj ieiet augstskolā, ieraugot pāridarītāja mašīnu stāvvietā. Dažām studentēm pasniedzēju uzmākšanās atstājusi grūti pārvaramas sekas: "Neuzticēšanos vīriešiem. Lielas bailes, emocionāli smagi. Jā, tādā veidā it kā tu jau apzinies, ka ne jau visi tā dara, bet, nu kā tu ieraugi kādu vīrieškārtas pārstāvi – viss, iestājas bloks, un, lai kā tu gribētu, lai kā tu mēģinātu kaut kā no tām sajūtām atkāpties, tas ir ļoti grūti un milzīgs darbs ar sevi." Citai studentei ir cietusi pārliecība par savām spējām: "Kad pedagogs atzinīgi mani novērtē, es neesmu pārliecināta, vai tas ir objektīvs vērtējums vai glaimi, lai tiktu tuvāk man klāt. Otrkārt, es nejūtos brīvi savā skolā: es visu laiku skatos apkārt, vai kaut kur nav manāms pedagogs, lai mazinātu iespēju viņu satikt."
"Man sākās panikas lēkmes, miega traucējumi, ēšanas traucējumi. Man konstatēja depresiju. Es uzsāku psihoterapiju.
Es paņēmu akadēmisko pārtraukumu. Tagad atgriezos šajā vidē un tas viss tiek celts gaisā. Es jūtos, ka tā ir laba lieta, jo tas nedrīkstēja vairāk tā turpināties, jo cilvēkam nepieciešama drošība, bet es tur nejūtos drošībā."
"Kultūršoks" zina pāridarītājus, bet vēl trūkst pierādījumu tiesvedības gadījumā
"Kultūršoka" rīcībā ir pāridarītāju vārdi. Tos vēl nepubliskosim, jo pagaidām trūkst pierādījumu tiesas gadījumā. Taču mēs nodosim visas meiteņu liecības Tiesībsarga birojam.
Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves aicina cietušās studentes atsaukties, lai savāktu vajadzīgos pierādījumus:
"Es saprotu, ka tur ir gadījumi, kas jau liecina nevis par vienreizēju, nu tā teikt, nevēlamu rīcību pret konkrētu personu, bet par vairākiem atkārtotiem gadījumiem. Līdz ar to tā jau ir sistēma, un tad attiecīgi, ja tā ir sistēmiska darbība, tad principā iepriekš viņa ir paredzama. Un tad uzreiz jau var izdomāt attiecīgi stratēģiju, kā rīkoties, lai tiešām šīs darbības tiktu piefiksētas."
2020. gadā Holivudā no troņa par seksuāliem uzbrukumiem krita kinoproducents Hārvijs Vainstīns. Pirms sešiem gadiem no Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas par seksuālu uzmākšanos studentēm tika izmests režisors Jons Vaitkus.
Maz ticams, ka arī Latvijas Mūzikas akadēmijai, laikus stingri nerīkojoties, pietiks paklājiņu, zem kuriem visu cietušo liecības paslēpt.
"Kā jebkura ideoloģija, arī šī ideoloģija, kas ir patriarhāts un tāds varmācīgs patriarhāts, viņa kādā brīdī mainīsies. Un tas sākas ar to vienu drosmīgo cilvēku, kurš saka – tas nav ok. Tad kāds viņu sadzird…" lietu attīstību paredz rakstniece Inga Gaile.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu liecības
Latvijas Televīzija pilnā garumā publicē sešas no septiņām liecībām, ko raidījumam "Kultūršoks" sniegušas JVLMA studentes. No liecībām dzēsta informācija, kas identificētu iesaistītās personas.
