Izstāde ir iekļauta festivālā „Dzejas dienas” un tajā apkopotos darbus veidojuši dažādi gan pašmāju, gan ārvalstu mākslinieki, taču tos visus vieno divi kopēji aspekti – dzejas teksts un saikne ar kādu vietu Rīgā. „Rīgas dzejas karte” tiek veidota jau divus gadus, ļaujot māksliniekiem un dzejniekiem Latvijas galvaspilsētu attēlot sev tuvā mākslas žanrā.
Šai reizē māksliniece Katrīna Neiburga sadarbībā ar mūziķi Andri Indānu apmeklētāju vērtējumam nodos video darbu, kas veltīts Rīgas centra jumtu veidotām ainavām. Liene Mackus projektam veidojusi porcelāna figūriņu sēriju ar Jāņa Elsberga dzeju, bet dzejnieks Artis Ostups demonstrēs divus objektus, kas vizualizēs teksta priekšmetiskumu.
Aleksandrs Zapoļs savā darbā pievērsies laika ritējuma īpatnībām blokmāju kvartālos Rīgas nomales mikrorajonos, bet mākslinieks Leonards Laganovskis radījis instalāciju, kas veltīta hipotētiski eksistējošām ielām, izvērtējot reālo Rīgas karti. Ideja radusies, balstoties uz mākslinieka tēva 70.gadu nogalē sarakstītu grāmatu.
Īpaša vieta izstādē būs fotogrāfijai. Rīgu savos darbos iemūžinājuši ir trīs mākslinieki – Vladimirs Svetlovs un divi „Orbītas” dibinātās „Jevgenija Pastora rezidences” dalībnieki – fotogrāfi Justīna Bakutīte no Lietuvas un Pjotrs Antonovs no Krievijas.
Viens no Rīgas dzejas kartes projektiem veltīts Miera ielai, un tajā izmantots arī Jāņa Elsberga sacerētais dzejolis paša autora lasījumā. Projekts ir vairāku mākslinieku kopdarbs, kas rezultātā pārtapis par aplikāciju, kuru uzliekot uz datora, var virtuāli ceļot pa Miera ielu, klausoties ielas skaņās, mūzikā un dzejā.
„Rezultāts sanāca tāds, ka, uzliekot aplikāciju uz sava datora un palaižot, tu var ceļot pa Miera ielu," stāsta "Rīgas dzejas kartes" koordinators, dzejnieks Artūrs Punte. "Tev apkārt mainās skaņas ainava, tu arī satiec dzejniekus. Jānis Elsbergs sēž kafejnīcā un tur nolasa savu dzejoli, Sergeju Timofejevu satiekam „Laimas” fabrikas vārtu rūmē, bet Andri Breži - parkā”.
"Rīgas dzejas karti" veido ļoti dažādu mākslas žanru darbi, līdzās jau minētajai aplikācijai tās ir arī fotogrāfijas, ielu zīmējumi, mūzika, video un audio darbi, instalācijas un performances. Taču visos tajos tiešākā vai netiešākā veidā iesaistīts Rīgas tēls un dzeja.
Tā, piemēram, skan komponistes Gundegas Šmites veltījums Kalnciema kvartālam - vokalīze „Kliedzošs klusums”, kam arī viņa iedvesmojusies no dzejas, Čiekurkalna noskaņas savukārt savā kompozīcijā ietvēris Jevgēņijs Drumovs.
Drumova mūzika ir tikai viena no projekta sastāvdaļām, ko par Čiekurkalnu veidojusi grupa „Orbīta”. Šis projekts ietver arī interaktīvu Čiekurkalna vārdnīcu, ar kuru virtuāli var darboties ikviens un kuru veidot inspirējuši dažādi tieši šajā vidē izlasāmi teksti.
Čiekurkalna līnijas un šķērsielas veido tādu deviņu rindiņu struktūru, kas kaut kādā ziņā līdzinās dzejai, un mēs iztēlojāmies, ka aiz tā stāv arī kāds dzejas teksts," norāda Artūrs Punte.
Projekts "Rīgas dzejas karte" sācies pirms diviem gadiem, šobrīd tā ietvaros tapuši jau vairāki desmiti darbu, ko radījuši gan pašmāju mākslinieki, gan viesi no ārzemēm, atklājot savas sajūtas par Rīgu. Projekts vainagosies un arī noslēgsies šī gada nogalē ar multimediālas, interaktīvas kartes izveidi, kas internetā būs pieejama ikvienam. Artūrs Punte gan uzsver - tā nebūs karte tradicionālajā izpratnē.
Tradicionālās kartes formā nevar šos darbus parādīt, jo tie ir ļoti atšķirīgi, bet tā ir drīzāk karte, kas veidojas cilvēkam galvā, jo iepazīstoties ar šiem darbiem, veidojas noteikts Rīgas tēls. Tā karte no vienas puses būs kā dzejas datu bāze, bet no otras puses - pilsētas tēlu un mītu krājums,” skaidro Artūrs Punte.
Plānots, ka interneta vidē pieejamā virtuālā „Rīgas dzejas karte” būs gatava novembrī, bet šim projektam izveidotos jaunākos darbus varēs apskatīt izstādē, ko 8.septembrī atklās "Tabakas fabrikā".
Izstādes atklāšanā notiks arī dzejnieka un mākslinieka Vladimira Svetlova trīsvalodu dzejas krājuma „lietots” atvēršana. Grāmatā papildus dzejoļiem publicētas arī autora fotogrāfijas un datorgrafikas.
Izstāde „Tabakas fabrikā” būs apskatāma līdz 15. septembrim. Ieeja izstādē ir bez maksas.
