Rezidences izveidošana saistīta ar projektu „Rīgas dzejas karte”, kura īstenošanā šogad plānots iesaistīt četrus ārvalstu dzejniekus un māksliniekus – Heidi Henninenu, Matiasu Kristersonu (Zviedrija), Anniju Deiviju un Deividu Konroju (abi – Lielbritānija).
Henninena savā jaunradē izmanto laikmetīgās mākslas daudzveidīgo izteiksmes veidu arsenālu, neatsakoties arī no klasiskajiem tehniskajiem paņēmieniem. Māksliniece izvēlas to, kas vislabāk palīdz paust domu konkrētajā brīdī, un veido instalācijas, betona skulptūras, zīmē, glezno, rada grafiti un street-art darbus un uzņem video. Māksliniecei mūza ir Krievija. Tā interesē viņu dažādos līmeņos – tās valoda, kultūra, māksla, animācija, vēsture, rotaļlietas, cilvēki, vietas, arhitektūra, kā arī tas, kā cilvēki pārņem apkārtējo vidi.
„Rīgas dzejas karte” ir „Orbītas” ilgtermiņa projekts, kas aizsākts 2012.gada pavasarī un noslēgsies 2014.gada novembrī. Dzejas karte apvieno dzejniekus un jaunos mediju māksliniekus no Latvijas un citām Eiropas valstīm. Katrs no tiem izvēlas kādu no Rīgas mikrorajoniem un, pavadot četras nedēļas rezidencē un kontaktējoties ar vietējiem iedzīvotājiem un citiem radošiem cilvēkiem, dzejas vai kādā citā mākslas formā dokumentē apkārtējo vidi, tur dzīvojošo sabiedrību, paražas utt. Rezultātā tiek radīti ar apkārtējo vidi saistīti starpdisciplināri mākslas darbi, kurus paredzēts prezentēt gan attiecīgajā mikrorajonā, kur rezidenti ir uzturējušies, gan arī citviet Rīgā.
Rezidenču programmas izveidē „Orbīta” iedvesmojusies no dīvaiņa, neatzītā izgudrotāja Jevgeņija Pastora. Pēc profesijas elektriķis, Pastors ilgus gadus bijis neatņemams pilsētas ielu tēls – klaidonis ar mapīti, brūnās sandalēs jebkurā gadalaikā, kurš gandrīz katru dienu gājis kājām no Pārdaugavas līdz Juglai un atpakaļ, pa ceļam apmeklējot avīžu redakcijas, uzrunājot cilvēkus, kaismīgi stāstot par saviem izgudrojumiem, dalot lapas ar rasējumiem, atrādot atteikumus un atmaskojošas ekspertu recenzijas, ko viņš gadu desmitiem saņēmis no „nopietnām” institūcijām. Līdzīgi kā daudzi neatzīti dzejnieki-urbānisti, viņš bijis gaišs, naivs ideālists, kas nespēja pasauli uztvert piezemēti. Pastora dzīvesstāsts tēlaini apraksta viesu – rezidentu māksliniecisko stratēģiju pilsētas izzināšanā – vēlmi uziet neatklāto un piefiksēt to mākslinieciskos „rasējumos”.
