Mūkusalas mākslas salonā skatāmas divas jaunas izstādes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 2 mēnešiem.

Mūkusalas mākslas salonā Rīgā no 26.februāra līdz 2.aprīlim būs skatāmas divas jaunas izstādes.

Salona Lielajā zālē skatāma gleznotāja Jura Utāna jaunāko darbu izstāde "Invāzija", kurā viņš pievēršas pēdējā laika sociālajām aktualitātēm un problēmām. Gleznu vizuālais pamats ir apkārt notiekošais, ar kura palīdzību ieskicētas mūsdienu urbānās drāmas un traģēdijas - vardarbība, agresija, politiskās vides meli. Grafiski izteiksmīgajos lielformāta gleznojumos ar plašu saturisko amplitūdu tiek risināts sarežģīts dzīves rēbuss, kur reālā vide dabiski saplūst ar ireālo, kairinot redzi un prātu. Kaut darbu vēstījums ir visai tiešs un kritisks, tas nemoralizē, bet gan aicina ieraudzīt būtisko un attiekties pret to atbildīgi. Izstādes kuratore ir Diāna Barčevska.

Juri Utānu var dēvēt par sociālās mākslas pārstāvi, kas visos laikos uzrunā skatītāju ar dzīvē sastopamo sociālo absurdu, kādu ir ne mazums. Viņam patīk provocēt cilvēku reakciju, tādā veidā aicinot  piedalīties procesā, ko sauc par dzīvi. Savā mākslā viņš lieto simbolu valodu, kas kritiskā veidā vērš uzmanību uz sociāli, ētiski un, jaunajā izstādē, arī politiski amorālo. Ar sev raksturīgiem paņēmieniem Utāns konfrontē dažādu sabiedrības grupas locekļus, aicinot kritiski izvērtēt to ietekmi uz sabiedrības ideāliem.

Mazajā zālē norisinās izstāde "Ogļu parāds". Tā ir konceptuāla Mūkusalas mākslas salona kolekcijas izstāde, kuras centrālie atsauču punkti ir Latvijas tautsaimniecības transformācijas un ģeoloģiska melanholija.

Izstādes nosaukums ņemts no Gustava Kluča 1930.gadā veidotā Padomju propagandas plakāta saukļa "Atdosim ogļu parādu valstij". Tas sasaucas ne tikai ar PSRS straujās plānveida industrializācijas rijību, bet arī vēlāko energoresursu eksportā balstīto ekonomiku, kuras cenu kāpumi un kritumi joprojām nosaka Krievijas un virknes citu postpadomju valstu labklājību. Latvijas teritorijā dzīvojošie ilgus vēstures posmus ir tikumīgi atstrādājuši dažādus “parādus” koloniālām varām, izmantojuši "zaļo zeltu", kūdru un dolomītu, neilgu brīdi bijuši merkantili kolonizatori, paši uzbūvējuši HES un ir pilntiesīgi "Gazprom" klienti, tomēr ģeoloģiskās specifikas dēļ "ogļu parāds" ir un paliek neatdodams. Netrūkst tādu, kuri sēro par zemes dzīļu tukšumu. Izstādes kurators ir Valts Miķelsons.

Izstādes skatāmas līdz 2.aprīlim. Ieeja tajās ir bez maksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti