Vērojot pirmās 21.gadsimtā uzceltās Latvijas lielākās kultūras celtnes - Latvijas Nacionālās bibliotēkas - siluetu Daugavas krastā, jādomā par tās semantisko izcelsmi. Gunārs Birkerts, veidojot bibliotēkas projektu 1980.gadu beigās, vienlīdz iedvesmojās gan no Raiņa Stikla kalna, tradicionālās latviešu lauku arhitektūras, gan Pumpura eposā "Lāčplēsis" minētās mītiskās Burtnieku - Gaismas pils. Lai gan visas šīs atsauces varētu tikt asociētas ar jauno bibliotēkas ēku, pēdējā no tām visspilgtāk ir iesakņojusies kolektīvajā apziņā. Tas liek domāt, ka nācijas dzimšanas brīdī 19.gadsimtā tapušais Gaismas pils tēls ietver kādas šobrīd Latvijas sabiedrībai svarīgas nozīmes.
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas sabiedrību ir skārusi pārmaiņu virkne - iestāšanās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju masveida izceļošana uz citām Eiropas valstīm labākas dzīves meklējumos, ekonomiskā krīze, eiro ieviešana, arī saspīlēta ģeopolitiskā situācija un kaimiņos esošās Krievijas neprognozējamā, draudīgā ārpolitika.
Proporcionāli šiem notikumiem ir augusi vēlme pēc nacionāli iekrāsotām aktivitātēm, ko spilgti reprezentē nesen pieņemtā Satversmes preambula. Arī sadzīvē latviskie raksti un zīmes no dziesmu svētku un folkloras ansambļu dalībnieku tērpu rotājumiem ir kļuvuši par dizaina un modes preču veiksmes atslēgu.
Izstāde "Latvieši. Mīti un konteksti" apskata latviskajai identitātei nozīmīgus jēdzienus un tēlus, kuri ir klātesoši vizuālajā mākslā no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām. Latviju skārušo pārmaiņu ietekmē izstādē apskatītie jēdzieni un tēli ir transformējušies, katrā laikā reprezentējot kolektīvi un personiski nozīmīgas parādības. Izstāde "Latvieši. Mīti un konteksti" nedod skaidras atbildes, kas ir vai kādam jābūt mūsdienu latvietim, bet uzdot jautājumus atbilžu meklēšanai.
Izstādes "Latvieši. Mīti un konteksti" četrās tematiskajās sadaļās - ainava, savs kaktiņš, savs stūrītis, raksti un zīmes, tautumeita - skatāmi Leonīda Āriņa, Jēkaba Bīnes, Aleksandras Briedes, Jura Dimitera, Kristapa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Kārļa Hūna, Ievas Jurjānes, Jāņa Kalmītes, Sandras Krastiņas, Lauras Prikules, Vilhelma Purvīša, Džemmas Skulmes, Niklāva Struknes, Jura Utāna un citu mākslinieku darbi no Mūkusalas Mākslas salona, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un autoru kolekcijām.
Ivara Drulles instalācija "Dainu skapis" skatāms Latvijas Nacionālās bibliotēkas trešajā stāvā. Atsevišķa izstādes sadaļa salona Mazajā zālē ir Arņa Balčus personālizstāde "Uzvaras parks", kurā mākslinieks sapludinot dokumentalitātes un fikcijas robežas veido kritisku vizuālo mozaīku par Latvijas vēsturi un sabiedrību.
Izstādi 27.augustā papildinās diskusija par mākslu un nacionālo identitāti mainīgās vēstures un atvērtās nākotnes krustpunktā.
