"Mums izstādē ir 22 pieturvietas. Mēs sākam ar laiku, kad vācu ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs noslēdza līgumu ar Johanu Buldrinku, viņam tika izlēņoti divi zemes gabali, tostarp pārceltuve," stāsta Jūrmalas muzeja direktora vietniece pētniecības un krājuma darbā Inta Baumane.
Bulduri cauri gadsimtiem
Bulduru izstāžu namā jaunā izstāde par vienu no Jūrmalas 26 apkaimēm ved apmeklētāju caur dažādiem gadsimtiem un notikumiem, sākot ar 15. gadsimta beigām (1495). Baumane iezīmē, ka Bulduri izceļas ar to, ka vietai daudzas reizes mainījies nosaukums – muižas laikos Bilderlingshof, pēcāk Bilderiņi un galu galā Bulduri.
Vienā no izstādes pieturpunktiem apskatāmas arī video liecības no Dzelzceļa tilta atjaunošanas darbiem pēc kara 1922. gadā.
"Tas dzelzceļa tilts bija gandrīz pilnīgi sagrauts, tad pēc iespējas ātrāk vajadzēja atjaunot satiksmi starp Rīgu un Jūrmalu. Te var redzēt arī kuģīti "Mitau", kas brauca no Rīgas uz Jelgavu, un tam bija piestātne šeit, Bulduros. Te var redzēt video, ka tiltu varēja pacelt, lai šis kuģītis varētu izbraukt cauri. Tā kā tas ir par šī dzelzceļa tilta būvniecību un atklāšanas pasākumu, un te redzams arī [prezidents Jānis] Čakste. Savukārt otra filma ir par Bulduru staciju," stāsta Baumane.
Romiešu dārgumi
Bulduri glabā daudzas vēstures liecības un arī noslēpumus, kā, piemēram, buldurnieka, skolotāja Jēkaba Amoliņa 19. gadsimtā Bulduru pusē uzietais romiešu monētu depozīts, kas tagad pirmo reizi apskatāms arī izstādē.
"Te mēs redzam romiešu monētu depozītu. Šeit ir septiņas monētas un viens stienītis, kas datējami ar laiku no 2. līdz 5. gadsimtam. Mantas atrastas kopā kādā māla trauciņā, kas izrakts ap 1875. gadu Bulduru senajās kāpās uz Lielupes kreisā krasta ap 267 metriem lejpus Dzelzs tiltam. Šīs monētas ir ļoti labi saglabājušās, bet, kā teica speciālisti, tās nav monētas ar lielu vērtību, un pie mums Latvijā šī romiešu nauda nav lietota kā nauda, bet kā maiņas līdzeklis vai izejmateriāls kādām rotām," stāsta muzeja direktore.
Bulduru veidošanās un ekspozīcijas nākotne
Tāpat izstādē apkopoto arhīvu materiālu vidū ir Bulduru vēsturiskais plānojums un kartes, stāsts par Bulduru Dārzkopības skolas veidošanos, par 1875. gadā Latvijā pirmo sievietes sarakstīto dzejoļu krājumu latviešu valodā "Latvijas jūrmalas puķītes", kura autore ir tolaik Bulduros dzīvojošā dzejniece Katrīna Reinovska. Savukārt gleznotājs un grafiķis Arturs Baumanis nelielās skicēs iemūžinājis Bulduru ikdienas ainas 19. gadsimta beigās.
Jūrmalas muzeja pārstāve Inta Baumane norāda, ka izstāde ir tikai sākums turpmākai Bulduru izpētei, lai plašākās telpās izveidotu pastāvīgu ekspozīciju.
"Ir doma un cerība, ka šajā pašā ēkā mums būs lielākas telpas, kurās varēsim veidot pastāvīgo vēstures ekspozīciju tieši par Bulduriem, un tieši tāpēc mēs lūdzam jūrmalniekus iesaistīties, ka viņi arī paši palīdzētu veidot šo izstādi, fotogrāfijas, atmiņas, un priecāsimies par jebkuru jaunu informāciju," teic Baumane.
Jaunā izstāde "Bilderingshof-Bilderiņi-Bulduri" skatāma Bulduru Izstāžu namā līdz 2024. gada 30. decembrim.
