Pārvarēt bailes un ieiet galerijā
Parasti ikdienā izstādes pēc pulksten sešiem vai septiņiem vakarā ir slēgtas, un liela daļa sabiedrības tā arī paliek galeriju durvis neatvērusi, mākslas notikumus neiepazinusi.
Mākslas apskatnieks un kritiķis Vilnis Vējš stāsta: "Es esmu bieži novērojis cilvēkus mākslas galerijās, ka viņi nāk garām, minstinās, īsti nezina, vai ienākt, tad viņi redz, ka neviena tur nav, tad paiet garām, jo nokautrējas reizēm, un tā ir laba iespēja – izsludināt tādas dienas, kad jebkurš ir gaidīts, lai gan jebkurā laikā, jebkurā mākslas galerijā skatītāji ir gaidīti, māksla ir apskatāma par velti."
Pirms diviem gadiem šo situāciju nolēma mainīt mākslas dzīves aktīvisti no "M/Darbnīcas" un izveidoja kultūras pasākumu sēriju, kas notiek katra mēneša pēdējā ceturtdienā no sešiem līdz desmitiem vakarā, lai popularizētu Latvijas mākslu arī starptautiski un atbalstītu vietējās mākslas telpas.
"Riga Last Thursdays" organizators, "MDarbnīca" saimnieks Uģis Maļinovskis skaidro: "Ideja tapa, pateicoties mākslas galeriju vajadzībai pēc apmeklētājiem. Mums tajā laikā bija kuratore Elena Šalina, viņa bija ieguvusi izglītību Anglijā un ilgus gadus mācījusies tur, un aizguvusi domu tur par pirmajām mēneša ceturtdienām, kas notiek Londonā, kad ir galeriju dienas un cilvēkiem ir iespēja līdz vēlam vakaram pastaigāties pa pilsētu un apmeklēt dažādas mākslas galerijas bez maksas."
Viņu papildina idejas autore un "M/Gallery" kuratore Elena Šalina: "Man patīk, ka tas ir pasākums visiem cilvēkiem, ne tikai tiem, kas saprot mākslu, no skolas vai no akadēmijas, bet arī tiem, kas ir jauni un viņi grib kaut ko zināt, grib iet un mācīties, un runāt ar cilvēkiem, un viņiem nevajag baidīties no galerijas."
Uģis atzīmē, ka sākts ar 13 galerijām pirms diviem gadiem, bet šogad kopā pulcinātas 36 mākslas galerijas Rīgā: "Kas mums pašiem pārsteigums, cik daudz viņu ir, un tās vēl nav visas."
"Šomēnes būs 25 galerijas, no tām ir divas jaunas telpas, kas ir "MMāja" un Dziesmusvētku telpa," piebilst Elena.
Pirmo reizi mākslas pastaigu akcijā mēneša pēdējās ceturtdienās ir iesaistīta arī ēka Elizabetes ielā 2, vēl nesen notika cīņas par to, vai ēku pārbūvēt par koncertzāli vai ne, bet tagad tur ir iemājojuši radoši ļaudis.
Pārmaiņas, kas aug kā sēnes
Fotogrāfs Valts Kleins, jautāts, par ko šī māja pārtop, saka: "Tās pārvērtības mūs pašus pārsteidz, jo viss ir procesā, tas aug un attīstās tā kā sēne. Tā kā mušmire ir galvenais mūsu talismans, tad mēs skaitām, cik to balto punktiņu uz tās sarkanās cepures parādās. Jo vairāk parādās, jo vairāk mākslas. Un tie punktiņi vairojas pamazām."
Par pārsteigumu apmeklētājiem, jaunajā kultūrvietā "MMājā" katru ceturtdienu tiek atklāta kāda jauna izstāde, mākslas aktivitātes notiek visos stāvos, un šeit žurnāls "Rīgas Laiks" pamazām sāk svinēt savu trīsdesmito jubileju.
Arhitekts Uldis Lukševics atklāj, ka šajā ēkā atrodas arī vēsturiski arhitektūras galerija "Mana telpa": "Jau bija pirms diviem gadiem, kad visus izmeta no šejienes ārā, un tagad, pateicoties Arņa Rītupa un "Rīgas Laika" aktivitātēm, mēs esam kopā ar viņiem šajā telpā. Arhitektūras galerija "Mana telpa", kur šobrīd atrodas Arta Zvirgzdiņa izstāde, un otra telpa šai galerijai ir mūsu pastāvīgā ekspozīcija; tur ir zārks, ar ko mēs šo māju pavadījām nebūtībā tad, kad visus izmeta ārā un pasludināja, ka māja ir tehniski nepieņemamā stāvoklī, lai te kaut kas notiktu. Tas ir tas pats zārks, un šobrīd mēs viņu esam uzlikuši uz šūpuļa kājām, tādā veidā viņš simboliski rāda to atdzimšanu – šūpojas, kustas."
Arhitekts un gleznotājs Artis Zvirgzdiņš saka: "Te notiek katru nedēļu kāda jauna izstāde, kas ir vairāk vai mazāk ar arhitektūru saistīta."
Šai ēkā ir atvērts arī kabinets, kur savulaik ir sēdējis Augusts Voss un vēlāk arī Alfrēds Rubiks.
Ko saka paši galeristi?
Mēneša pēdējo ceturtdienu mākslas pastaiga piedāvā baudīt laikmetīgo mākslu nepiespiestā gaisotnē, un tajā piedalās vairāk nekā 25 mākslas telpas. Kā to vērtē jau pieredzējuši galeristi?
Galerijas "Birkenfelds" vadītājs Toms Zvirbulis pauž, ka tas palīdz aktivizēt mākslas dzīvi Rīgā un Latvijā kopumā: "Ļoti interesanti, visiem galeristiem tie ir svētki pirmkārt, un vienmēr es esmu pamanījis, šogad piedaloties, ka katrreiz ir jauni cilvēki. Galerijā var nākt jebkurā dienā un galeristam lūgt pastāstīt par kādu darbu, un tādā veidā tas ledus lūzīs. Bet kopā ar draugiem tas ir kolosāli, un ar ģimenēm nāk, veseli kolektīvi. Tā ir laba tradīcija, un labi, ka tas notiek katru mēnesi."
"Te bija cilvēki, kas nupat ko nopirka, bet vispār ļoti daudz jaunieši staigā, zinātkāri par to, kas ir māksla, kā ko izvēlēties, kā veidojas cena, kā galeristi izvēlas māksliniekus? Iespējams, viņu pašu ieinteresētība kā māksliniekiem kādreiz pašiem startēt. Tā ka šeit [būt noderīgi ]ir gan tiem, kas sper soļus mākslā, gan tiem, kas interesējas par to, kā mākslu pirkt. Es domāju, ka ir ļoti noderīgi šādi pasākumi," uzskata Zvirbulis.
Galerijas "Māksla XO" vadītāja Ilze Žeivate atzīmē, ka pēdējās trīs stundās pēc darbalaika galeriju apmeklēja apmēram 300 cilvēku, un tas ir ļoti daudz. Nākot arī pilnīgi cita publika: "Tie ir jauni cilvēki, šodien man bija 17 studentu grupa, kas ir "Erasmus" grupa no Stradiņa universitātes; katru reizi ir cita publika, tie, kuri nevar atnākt darba laikā. Tas ir superpasākums, jo galerijai tiek piesaistīti un vispār mākslas sabiedrībai tie cilvēki, kuri interesējas par mākslu, bet viņiem nav iespēju kaut vai tāpēc, ka viņi ir savās studijās vai darbā.
Ja pēc pulksten sešiem līdz desmitiem ir šie 300 cilvēki, tas ir kaut kas kolosāls.
Ne velti šajās akcijās piedalās gan "Zuzeum", gan "kim?", gan institūcijas, kā Mākslas akadēmijas un visas galerijas."
Ko sagaida vēlais nācējs?
Vēlā vakara galeriju apmeklētāju vidū daudz jaunu cilvēku. Kāda ir viņu motivācija vienā vakarā aplūkot pēc iespējas vairāk mākslas notikumu?
Galeriju pastaigas dalībniece Inga Sedova stāsta, ka ikdienas burzmā daudz kam netiek pievērsta uzmanība un šādos pasākumos veidojas kopības sajūta, kur mākslai izcelta vērtība. Artūrs Bogdanovičs piebilst, ka tādi pasākumi vairo motivāciju iet un skatīties, jo "viss saliekas kā tāda karte": "Tu zini, kā kas notiks, tev ir pateikts viss priekšā, kur aiziet, kur ir kas, vieglāk visu izstaigāt, un bieži vien notiek kādas atklāšanas. Tu zini, ka citi cilvēki nāks, un ir iespēja satikt pazīstamos." Mākslas mīļotāja Eila Moroza atklāj: "Es ļoti daudz apmeklēju šīs "Last Thursdays – "Pēdējās ceturtdienas", tāpēc, ka tur zini, ka pirmām kārtām darba laiks ir līdz desmitiem vakarā, jo darba dienās ir diezgan problemātiski aiziet uz galerijām."
Mākslas kritiķis Vilnis Vējš atzīmē: "Šādi demokrātiski pasākumi noteikti ļauj paplašināt to cilvēku loku, kuri uzdrošinās iet skatīties mākslu, saprast vai nesaprast, jautāt un apspriesties cits ar citu."
Laikmetīgās mākslas galeriju vakaru organizatori jau kaļ nākotnes plānus: "Mēs gribam uztaisīt aplikāciju, kura būtu ērta, uz kuras varētu redzēt mazās mākslinieku galerijas un mazās darbnīcas vai vietas, kur māksla top un notiek, un ar šādu aplikāciju viņu multiplicēt vairākās pilsētās."
Plānots izvērsties arī Baltijas valstīs: "Jā, Igaunija, Lietuva, Baltijas valstis, mēs labprāt eksperimentētu šeit, te ir labs tirgus, pateicīgs, un, ja tas ir veiksmes stāsts, varbūt mēs to varam vērst arī kā eksportu."
