Kliedēt klišejiskos uzskatus par vecumu bija projekta idejas autores, producentes Ineses Lukaševskas galvenais mērķis, projektu iecerot. Viņa pat veica nelielu pētījumu, mēģinot noskaidrot, kas ir galvenie iemesli negatīvajai attieksmei pret vecumu, un atklājās, ka viens no tiem ir gados veco cilvēku izskats.
Ar jaunības kultu apsēstā sabiedrība redz tikai viņu grumbas un citas vizuālās pārmaiņas, bet bieži vien neredz viņu personības bagātību un dzīves pieredzes vērtīgo bagāžu.
Šie secinājumi Inesei Lukaševskai deva ierosmi veidot arī uz vizualitāti balstītu projektu: "Tā radās ideja – caur ļoti vieglu formu runāt par sarežģītu tematu, senioru integrāciju. Tad arī izdomājām, ka galarezultātā taps izstāde, kurā 12 seniori vecumā pēc 60 gadiem tiks prezentēti vairāk tādu kā modes ikonu lomā, nevis kā cilvēki dzīves norietā. Ar to domu, ka tāds pats kā modes ikona var izskatīties visparastākais mūsu kaimiņš, pensionārs, trolejbusa vadītājs. Un mēs jau nezinām, ar ko viņš nodarbojas, piemēram, vakarā. Varbūt viņš uzlec uz moča, kā vairāki mūsu varoņi, un brauc pie mazbērniem, vai uzņemas kino filmā vai iet pāri Kaukāzam sniegputenī. Ārējais izskats traucē saredzēt mums šos dzīvesstāstus un dzīves pieredzes."
Kad vasarā projektu izsludināja, tam pieteicās vairāk nekā 1000 kandidātu, no kuriem izvēlēties 12 bija ļoti grūta un sāpīga izšķiršanās, tāpēc Inese Lukaševska pieļauj, ka projektam sekos arī turpinājums.
Bet izraudzītie 12 seniori, vecumā no 63 līdz 85 gadiem, jau piedalījās fotosesijās, kurās ar viņiem strādāja fotogrāfi, stilisti un citi speciālisti, un izstādē būs redzams gala rezultāts. Tās nebūs tā sauktās brīnumainās pārvērtības, kad cilvēki tiek mākslīgi padarīti jaunāki un skaistāki, jo šoreiz – galvenais mērķis bija – izcelt katra unikālo personību.
Inese Lukaševska uzsver: "Mēs tikai izcēlām to, ko varbūt citi neredz, un, kā stāsta paši dalībnieki, viņi paši nav redzējuši. Jo ļoti daudz bija komentāru no dalībniekiem, kā, piemēram, paldies, ka likāt man saredzēt, ka es esmu skaista! Vai kādas dāmas stāstītais, ka viņa visu mūžu ģimenē ir spēlējusi otro vijoli un šis beidzot ir viņas mirklis spīdēt. Ļoti daudz aizkustinošu lietu notika arī fotosesijas laikā, pat bildinājums. Un, ja tas notiek ar cilvēkiem gados, tas ir īpaši emocionāli. Vai viena dāma ir nedzirdīga, un kungs to uzzināja un paprasīja viņas meitai, lai iemāca zīmju valodā viņam pateikt, ka – jūs esat skaistuma un dievišķības simbols. To skaisto mirkļu bija ārkārtīgi daudz."
Fotogrāfijā, piemēram, redzēsim ļoti kolorītu pāri – Inesi un Imantu. Ar savu balto bārdu Imants pat ļoti līdzinās Ziemassvētku vecītim un ne vienreiz vien arī iejuties tā tēlā, kā arī kādā filmā spēlējis dieviņu. Vēl daudz vairāk ar filmēšanos aizraujas Inese, kas – kā masu skatu dalībniece – piedalījusies aptuveni 70 filmās un reklāmas projektos, kas palīdzējis viņai tikt pāri gandrīz 20 ķīmijterapijas seansiem. "Ļoti unikāls dzīvesstāsts. Viņi apprecējās tikai sirmā vecumā ar sirmām galvām, ziemā, sniegputenī, 14. februārī, mēģinot uzstādīt Ginesa rekordu, lidojot gaisa balonā," stāsta Inese Lukaševska.
Viena no projekta dalībniecēm ir arī Emerita, kura uz fotosesiju ieradās ar divām mazmeitām un arī savu draugu. Šis kungs bija vienīgais, kurš fotosesijas laikā bija tik nopietns, ka šķita, ka labāk viņu neuzrunāt, jo viņam acīmredzami nepatīk notiekošais. Taču patiesība izrādījās pavisam citāda, un to kungs atklāja projekta veidotājiem, kad Emeritas fotosesija tikko bija beigusies, – viņš vienkārši bija pārāk uztraucies pirms kāda ļoti atbildīga brīža. "Es jūtu, ka kāds man sit tā kā pa plecu, es atgriežos, un tur stāv tas kungs un smaida līdz ausīm," stāsta Inese Lukaševska. "Un viņš man saka – paturiet par mani īkšķus, es tagad vedīšu viņu uz ļoti īpašu vietu un bildināšu. Un pēc pāris dienām es saņemu vēstuli no Emeritas, kura stāsta, ka kungs viņu ir aizvedis uz pirmo viņu buču vietu – tiltiņu pie Cēsīm – un ar asarām acīs un rozēm rokās bildinājis."
Fotoizstādes "Vecums? Nē! Tikai skaitlis" atklāšanas pasākums būs trešdien, 25. oktobrī, mākslas centrā "Zuzeum", bet no 30. oktobra lielformāta fotogrāfijas būs skatāmas Rīgas pilsētvidē, uz katras no tām būs kvadrātkods, ko noskenējot varēs izlasīt arī katras personības stāstu. Drīzumā klajā nāks arī mākslas kalendārs ar izstādes fotogrāfijām.
