Grupas izstāde "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas" laikmetīgā valodā pieskaras divu personību – piegrieztņu dizainera un drēbnieku mācību grāmatu autora Solomona Levitānusa un "Bauhaus" tekstila studentes un dizaineres Ļubas Monastirskas dzīvei un atstātajam mantojumam.
Viena no izstādes kuratorēm – Solomona Levitānusa mazmazmeita, kas šobrīd dzīvo Vācijā, ir Rikarda Mesnere: "Viņš nebija tikai drēbnieks. Viņš radīja mācību grāmatas, lai dalītos ar savām zināšanām par to, kā darināt apģērbu. Tās bija grāmatas ar paraugiem un piegrieztnēm vīriešiem, sievietēm, pat reliģiskam apģērbam. Viņš pats izdeva šīs grāmatas piecās valodās – latviski, lietuviski, poliski, vāciski un krieviski.
Caur mūsu sarunām pēdējo 7 gadu laikā es atklāju vairāk materiālu par viņu un es sapratu plašāku latviešu–ebreju kultūras mantojuma kontekstu. Kādā brīdī es vairs nevēlējos, lai tā ir privāta ģimenes izpēte, vēlējos to padarīt publisku."
Pievēršot uzmanību Latvijas ebreju kultūras mantojumam, izceļot zināšanu nenoturību un arhīvu trauslumu, šis Kim? Laikmetīgā mākslas centra projekts it kā izaicina kolektīvo amnēziju.
Kuratore Estere Kajema (UK/Latvija) stāsta: "Tas, par ko mēs daudz domājam, ir zināšanas un atmiņa. Par to, kā zināšanas var ceļot caur laiku un caur ģimeni, un arī caur kaut kādu naratīvu."
Izstāde radīta 80 gadus pēc abu ebreju izcelsmes dizaineru slepkavībām Rīgas Centrālcietumā un Rumbulas mežā holokausta laikā Otrajā pasaules karā.
"Solomons, viņš nomira cietumā, viņš bija viens no pirmajiem ebreju vīriešiem, kuri nomira Latvijā, vasarā, 1941. gadā, un Ļuba nomira Rumbulā, tajā pašā gadā. Mums ir tāda fantāzija, ka varbūt viņi zināja viens otru, varbūt runāja, un viņiem bija saistība kaut kāda," atklāj Kajema.
Jaunu mākslas darbu izveidē piesaistīti vairāki laikmetīgie mākslinieki, tostarp, Daiga Grantiņa, "Mareunrol’s" un Krista Dzudzilo.
"Skatīšanās ļoti tieši saistīta ar šiem maniem darbiem, bet liela mērā tas vispār saistīts ar manu profesionālo darbību vai interesei par idejām, domām mākslā, kas ir atmiņa, pagātne, aizmiršana, atcerēšanās… vēstures iedzīvināšana," vērtē Dzudzilo.
"Šo darbu pagātnes daļa ir maza Ļubas fotogrāfija, kura ir jaundzimusi no pavisam maza attēla, kas vispār mani fascinē un ar ko man patīk strādāt, ka kāds neliels gadījums vai negadījums, vai attēls, kas varbūt ir nozīmīgs tikai cilvēkam, kas tur attēlots, pēc tam kļūst par autonomu lielumu, mākslas darbu, kurš ir enerģētiski saistīts ar to cilvēku, bet pats par sevi," teic māksliniece.
Unikālu atskatu pagātnē sniedz vēsturiskie stendi. Izstādes kuratore Zane Onckule atklāj: "Vienā no tiem ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā esošie Solomona Levitānusa orģinālizdevumi, piegrieztņu veidošanas albumi, ko viņš izdeva vairāku desmitgažu garumā. Sākot izsekot no poļu armijas uzvalka specifiskiem šūšanas paņēmieniem līdz kaut kādam mūka talāra veidošanai, un to pavada interesanta, savam laikam raksturīga rotaļīga un poētiska valoda, kā strādāt ar piegrieztnēm. Otrs elements – vitrīna – ir veltīta Ļubai Monastirskajai, "Bauhaus" studentei no Rīgas, kas noslēdzot studijas "Bauhausā", uzsāka veiksmīgu karjeru, strādājot vienā no vadošajām lielām tekstilrūpnīcām, kurā viņa bija atbildīga par dizaina izstrādi, dažādu tekstila paraugu veidošanu. Tajās vitrīnās mēs redzam trīs mazus, trauslus un vienīgos fiziski saglabājušos Ļubas radītos darbu paraugus, kas ir konkrēti dīvāniem un dažādām sēžamām mēbelēm paredzēti."
Dizaineru atstātajam mantojumam veltīto izstādi papildinās plaša pavadošā programma un radošās darbnīcas.
