Izstādes kuratore Sarma Muižniece-Liepiņa, kura kolekciju arī atveda uz Latviju un nodeva muzeja "Latvieši pasaulē" krājumam, saka: "Kas ir šī mape? Šo mapi bija domāts publicēt, nometnes vadība bija nolēmusi, ka tas ir kaut kas patiesi nozīmīgs, tāpēc arī tā tika tik brīnišķīgi sakārtota. Katra lapaspuse kā tāds mākslas darbs pats par sevi."
Kuratore rāda, cik rūpīgi un eleganti izveidota mape, kurā glabājas Fišbahas bēgļu nometnē tapušie grafikas darbi. Kopumā to ir vairāk nekā 200, un to autori ir tolaik jaunie un talantīgie mākslinieki, kas nometnē kļuva par grafiķa Jaņa Šternberga audzēkņiem. Viņu vidū Viestarts Aistars, Arturs Damroze, Ojārs Šteiners un Gastons Ērglis.
Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs Janis Šternbergs bēgļu gaitās devās 40. gadu vidū un pirmos pēckara gadus pavadīja Vācijā, kur Fišbahas bēgļu nometnē izveidoja un vadīja grafikas darbnīcu.
Par spīti galējam trūkumam, vairāk nekā ducis audzēkņu tajā apguva kaligrāfiju, dažādas iespiedtehnikas un citas zinības.
"Tie audzēkņi ir apmēram no 18 gadu vecuma līdz 40 gadu vecumam. Interesants fakts par nometni, ka no rīta viņiem bija četras stundas audzēkņu apmācības, bet pēcpusdienās viņiem bija jāpalīdz nometnei dažādos darbos. Viņi zīmēja, piemēram, ceļa zīmes, ilustrācijas skolas grāmatām, palīdzēja veidot teātra dekorācijas, būvēja skatuves," atklāj Sarma Muižniece-Liepiņa.
Līdzās grafikas darbu kolekcijai izstādē varēs redzēt arī vairākas citas liecības par grafikas darbnīcu Fišbahas bēgļu nometnē, to vidū fotogrāfijas un īpašu audzēkņu pateicības rakstu Janim Šternbergam. "Tā ir viņa audzēkņu ar roku rakstītā, kaligrāfiskā pateicība meistaram par iespēju pie viņa mācīties. Tas teksts man šķiet ļoti aizkustinošs. Tad vēl mums ir viens oriģinālais plakāts, kas vēsta par grafikas darbu izstādi 1948. gadā un kas bija pie sienas Fišbahas bēgļu nometnē. Tāpat mums ir saglabājušās arī dažas fotogrāfijas, kurā redzams meistars un viņa audzēkņi," stāsta kuratore.
Lai gan 1949. gadā Šternberga audzēkņu darbu kolekcija tika sagatavotas publicēšanai, tas neīstenojās, un tā aizceļoja meistaram līdzi uz Ameriku. Ilgi glabājās pie viņa paša, bet neilgi pirms aiziešanas mūžībā viņš to nodeva Sarmas Muižnieces-Liepiņas tēva rīcībā, viņa savukārt – pēc sava tēva nāves – muzejam "Latvieši pasaulē". Tagad pirmo reizi pēc 74 gadiem daļu no darbiem varēs apskatīt arī izstādē:
"Mēs šo notikumu uzskatām par tādiem kā grāmatas atklāšanas svētkiem, jo šī ir pirmā reize, kad šī grāmata tiek parādīta skatītājiem."
Izstādē redzamajās grafikās pavīd ainas no nesen atstātās Latvijas, bet visvairāk darbu tematika atspoguļo piedzīvoto kara laiku, bēgļu nometnes vidi un personas, arī apkārtnes dabu. Kolekciju kā ļoti nozīmīgu ieguvumu muzeja krājumam vērtē centra "Latvieši pasaulē" muzejpedagoģe Danute Grīnfelde: "Pārsteigums ir tieši tajā, ka tie ir nogulējuši tik ilgu laiku un gaidījuši īsto brīdi, lai satiktu savu skatītāju. Te mēs kopā ieraugām ļoti dažādu autoru darbus, daļa no viņiem vēlāk ir kļuvuši par nozīmīgiem, atzītiem māksliniekiem. Attēli ļauj fiksēt to vienu īso brīdi tieši pēc kara, visu to juku laiku. Sanāk tāda kā dokumentāla liecība. Man darbi rada priekšstatu par ļoti lielu dramatismu. Viņi dzīvo pilnvērtīgas, aktīvas dzīves, bet reflektē arī par to, ko ir pārdzīvojuši."
Izstādes atklāšana ir ceturtdien, 7. martā. Savukārt 14. martā muzejā notiks mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača publiska lekcija "Janis Šternbergs un Fišbahas grafikas mākslas studija". Kalnačs šobrīd raksta grāmatu par Jani Šternbergu.
