Juris Rubenis stāsta, ka jaunākā grāmata ir viņa vispersoniskākais darbs, jo tajā viņš apraksta metodes, kā cilvēkam paplašināt savu apziņu. Rubenis dalās arī ar savu pieredzi un izklāsta problēmas, ar kurām dzīvē ir sastapies. Darba nosaukums „Starp divām bezgalībām. Vairāk nekā simts iedarbīgas prakses apziņas paplašināšanai” ir metaforisks. Tā ir vieta, kurā cilvēks atrodas, balansējot starp iekšējo un ārējo bezgalību.
„Mēs fiziski atrodamies noslēpumainā, bezgalīgā telpā, bet tāda pati noslēpumaina telpa ir mūsos pašos – mūsu apziņa. Iekšējā telpa ir tikpat bezgalīga.
Tā var tikt apgūta tikpat bezgalīgā veidā ar tikpat bezgalīgiem instrumentiem kā ārējā telpa,” teic autors.
Mūsdienās cilvēks zināšanas var iegūt dažu sekunžu laikā, ievadot interneta meklētājā vajadzīgos atslēgvārdus. Taču, kā norāda Rubenis, lai dzīvē sasniegtu pārmaiņas, svarīgākais ir spēt iegūtās zināšanas realizēt darbībā. Tomēr ieradumu dēļ mainīt savu ikdienu ir diezgan sarežģīti. Turklāt, ja cilvēks nav atradis atbilstošu metodi, kā mainīt ieradumus, tad vēlamo rezultātu sasniegt nevarēs.
„Tas, ka es kaut ko zinu, nemaina manus ieradumus. Manus ieradumus maina darbības, ar kurām es mācos jaunus ieradumus.
Te ir tas stāsts par darbībām un metodēm, ko es katru dienu daru, kas maina manu ieradumu struktūru, ko man darīt, lai mana dzīve man pašam vairāk patiktu,” vaicā Rubenis.
Viņš atzīst, ka ikvienā ir neaptverami liels potenciāls. Pārmaiņas dzīvē var sasniegt jebkurš, taču galvenais ir jābūt neatlaidīgam un izlēmīgam. Grāmatā aprakstītās septiņas prakšu grupas palīdz cilvēkam izmantot savu potenciālu un atklāt sevi no jauna. Katrā grupā autors izklāsta konkrētas metodes, kas palīdz attīstīt garīgo veselību. Taču Rubenis norāda, ka grāmatā nav pieminēts, kā konkrētajam cilvēkam augt un attīstīties: „Tā nedod tādu recepti, ka visiem būtu jādara tā. Tā dod savā ziņā dažādas iespējas un perspektīvas.
Cilvēkam pašam ir jāsajūt, ko viņam vai viņai nozīmē izaugsme.”
Darbs pie šīs grāmatas aizsākās pirms apmēram trim gadiem. To izdevās pabeigt, pateicoties Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem, kuru dēļ autoram parādījās vairāk brīvā laikā. Darbu realizēt palīdzēja vairāki cilvēki, kuru vidū ir projektu vadītāja Meldra Āboliņa. Viņa norāda, ka darbs pie grāmatas ritēja raiti un bez problēmām un ka atzinīgus vārdus velta arī grāmatas interesenti: „Tas tikai pierāda arī to, ka šajā brīdī tēmas par garīgumu, par kaut kādu iekšējo nemieru, iekšējo spriedzi, kura kaut kādā veidā ir jādzēš, ir ļoti pieprasītas.”
Līdzīgās domās ir arī redaktore Ita Ankoriņa, norādot, ka grāmatas tapšanā iesaistītie darbojās kā vienots mehānisms. Viņa piebilst, ka, rediģējot darbu, viņu pārsteidza Jura Rubeņa atklātība. Daudz kas no grāmatā paustā, viņasprāt, var būt pārprasts. Savukārt dizaina autore Inta Sarkane norāda, ka, viņasprāt, Rubeņa atklātība grāmatai piešķir dvēseliskumu un patiesumu. Sarkane stāsta, ka šajā darbā ieviesusi oriģinālu simbolu, ko var sastapt katras nodaļas sākumā un pie garīgiem vingrinājumiem.
Sarkane atklāj: „Zinot, kāds ir grāmatas nosaukums, es mēģināju paspēlēties ar šīm bezgalības zīmītēm un salikt tās tādā krusteniskā formā un ielikt aplītī. Iznāca tāds jauks simboliņš, kas beigās kļuva arī par grāmatas simboliņu.”
Rubenis pauž, ka grāmatas intonāciju nosaka instrumentāli meditatīva mūzika, piemēram, vācu komponista Bernvarda Koha darbi. Tāda veida skaņdarbi autoram palīdz noņemt spriedzi un atbrīvoties.
