Pēc kādu filmu un izrāžu parādīšanās meklē attiecīgas grāmatas
Šajā gadā bibliotēkas ir atguvušās no pandēmijas laika, kurā grāmatu lasītāju skaits bija krities, bet patlaban darbs atgriezies ierastajās sliedēs un auditoriju veidoja visdažādāko vecumu lasītāji, stāstīja Rīgas Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Vineta Baško, kura iezīmēja arī biežāk lasīto grāmatu žanrus šajā gadā.
"Nevaru nosaukt vienu konkrētu grāmatu, bet ir zināmas tendences, ka lasītājiem patīk detektīvi un romantiskā literatūra.
Ļoti populāras ir biogrāfijas, un viena no tendencēm publiskajās bibliotēkās – tikko būs jauna filma vai teātra izrāde, tad uzreiz lasītāji vēlas atsvaidzināt savas zināšanas un meklē grāmatu bibliotēkas plauktā. Es pieļauju, ka [Anšlava Eglīša] "Pansija pilī" mums šobrīd varētu būt izsniegti jau visi eksemplāri. Tāpat arī tikko kā televīzijā parādās, piemēram, "Likteņa līdumnieki" vai "Saplēstā krūze", uzreiz bibliotēkā vairāk šīs grāmatas tiek lasītas. Protams, lasa arī jaunākās grāmatas, īpaši tās, ap kurām ir kāda ažiotāža vai lielāka reklāma. Tāpat veidojas rindas uz slavenu cilvēku biogrāfijām," stāstīja Baško.
Šogad lasītākie autori Rīgas Centrālās bibliotēkas Brīvības ielas filiālē bibliotēkā ir Dace Rukšāne, Lusinda Railija, Dace Judina un Armands Puče.
Visvairāk cilvēki lasa jaunāko literatūru, bet latviešu literatūras klasiku lielākoties lasa skolas vajadzībām.
Lai gan grāmatas patlaban bibliotēkās pieejamas arī digitāli, cilvēki labprāt klejo starp plauktiem un izvēlas lasīt arī drukāto grāmatas eksemplāru.
Pērn kopumā visās Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēs izsniegti vairāk nekā 940 000 grāmatu, dati par šo gadu būs janvārī, bet bibliotēkas pārstāve norādīja, ka skaits varētu būt pieaudzis.
Arī Neredzīgo bibliotēkā pieprasītākie bijuši romāni un kriminālromāni
Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītājs Viktors Supoņenkovs rādīja kādu japāņu dzejas grāmatu, kas ne vien izdota braila rakstā, bet tajā pievienotas arī dažas taktilu ilustrāciju lapaspuses: "Šādi ar pirkstiem jāvelk, un iespiests ir uz šo pusi un arī uz šo pusi. Lasām to, kas ir uz āru izspiedies. Šī grāmata vēl ar tādām ilustrācijām, kuras var aptaustīt kopējam noskaņojumam."
Darba dienas vidū lasītavā nebija apmeklētāju, bet darbinieki stāstīja, ka cilvēki lielākoties bibliotēkā izņem audiogrāmatas vai Braila rakstā sagatavotās versijas un lasa tās mājās.
Šogad arī Neredzīgo bibliotēkā pieprasītākie bijuši romāni un kriminālromāni.
"Mūsu lasītāji pārsvarā izvēlas saturiski vieglāku literatūru, jo jāņem vērā, ka cilvēkiem ar redzēšanas grūtībām, īpaši neredzīgajiem, diena paiet, klausoties grāmatas, un tā ir ne vien izklaide, bet dzīves piepildīšana. Es domāju, ka izvēle par labu ir tādām grāmatām, lai mazliet no tās ikdienas aizietu prom un uz brīdi gūtu kādu atelpu, varbūt mierinājumu.
Tās intereses ir palikušas noturīgas, tie ir mīlas romāni un arī trilleri, bet ne smagi lasāmi.
Liels uzsvars arī uz latviešu oriģinālliteratūru, un no audiogrāmatām lasītākā bijusi Ērika Kūļa grāmata "Zemes telpa, jūras elpa". Tāpat Ukrainas tēma bijusi lasītājiem aktuāla, kā Dianas Bogdanovas grāmata "Mana ome un vareņiki", kā arī Dzintara Tilaka grāmata "Zlatas ceļš", tās bijušas pieprasītas grāmatas," stāstīja Supoņenkovs.
Lielākoties cilvēki ar redzes traucējumiem klausās audiogrāmatas, bet neliels skaits, pārsvarā vecākas paaudzes apmeklētāji, lasa grāmatas arī Braila rakstā. No Braila rakstā izdotajām grāmatām vairāk šogad lasīta Līgas Blauas grāmata "Dzīves stāsti", Līvijas Dūmiņas grāmata "Artūra Skrastiņa Spogulija", kā arī Noras Ikstenas "Mātes piens".
Tāpat ik gadu bibliotēka izdod arī Nacionālās bibliotēkas bērnu žūrijas grāmatas audio formātā, pēc kurām arī ir liels pieprasījums, vērtēja Viktors Supoņenkovs.
"Protams, ir arī neliela daļa tādu pašapzinīgu bērnu, kam jau no mazotnes ir tāda iekšējā duka, ka viņi paši grib lasīt, bet mums visiem tas ir kaut kad iemācīts, un Bērnu žūrijas projekts ir virzīts uz to, lai mudinātu bērnus lasīt vairāk. Bērniem ir pieejami sociālie tīkli, kuros viņi klausās dažādus īsus stāstījumus, bet grāmatas ir tomēr tāds ekskluzīvāks variants. Ja tā sociālo tīklu kultūra nāk pati par sevi un cilvēki viņu iesūc burtiski ar gaisu, ko viņi elpo, tad grāmatu lasīšanas kultūra ir tāda, ka bērni arī lasa, bet ne bez organizēšanas," pauda Supoņenkovs.
Šogad Neredzīgo bibliotēkā kopumā izsniegtas 42 tūkstoši audiogrāmatu, kas ir par aptuveni 3000 vairāk nekā pērn, savukārt Braila raksta versijā ņemts ap 2500 grāmatu.
