Ar Madi Mustu tiekos stiklotā birojā Rīgas nomalē, viņš strādā par tulkotāju Latvijas uzņēmumā, kas darbojas arī Igaunijā. Atrodam klusāku stūrīti, un igauņu puisis velk ārā Jelgavas tipogrāfijā svaigi nodrukāto grāmatu.
""Lati netikommide assortii" – ar šo nosaukumu ir tā, ka tas igauniski nozīmē "Latvijas interneta konfekšu asorti" – konfekšu izlase. Tāpēc, ka komentārs igauniski, īsāk sakot, ir "komm", un "komm" igauniski nozīmē "konfekte"’," stāsta Madis.
Savukārt grāmatas apakšviraksts ir – "1118 salīdzinoši asprātīgi interneta komentāri par igauņiem un astoņas gudras esejas, kas palīdz saprast kaimiņtautu".
Jautāts, kāpēc pie šādiem skaitļiem apstājies, Madis Musts vienkārši atbild: "Tā gadījās. Tā pavisam vienkārši gadījās. Bet ir arī simboliski, jo 11 un 18 tas taču norāda uz 18. novembri, tā ka pavisam labi man paveicās."
Madis Latviju pazīst visai labi, jo šeit dzīvo jau sešus gadus, bet latviešu valodu, kā pats saka – joka pēc – sācis mācīties pirms 12 gadiem Tartu Universitātē. Tā aizrāvies, ka ir saistījis ar to arī profesionālo dzīvi.
Vai patiešām viņš latviešu mēli apguvis, lasot interneta komentārus, viņš saka – ne gluži. Līdz komentāru saprašanai nonācis salīdzinoši nesen, kad jau spējis pamanīt slengu un ironiju latviešu valodā. Taču nopietnāk pievērsties komentāriem mudinājusi kāda tendence, kam internetā uzdūries atkal un atkal.
"Kas tur ir? Latvieši slavē Igauniju. Un tam piekrīt gan žurnālisti, eksperti, kuri raksta ziņas, gan arī komentētāji, kuri komentē ziņas. Šajā jautājumā ir konsensus, ka Igaunijā iet labāk, bet igauņi to paši varbūt neapzinās. Tāda slavēšana no malas ceļ pašapziņu, jo kurš gan vēl tik labi pazīst igauņus kā latvieši?" saka tulkotājs.
"Piemēram, ziņa ir tāda: "Ceļu satiksmes negadījumos Igaunijā pērn bojāgājušo skaits sarucis līdz 53". Un kāds komentē: "Igauņiem gājēju un veloceliņi atdalīti no brauktuves, apgaismoti vairāku kilometru garumā līdz piepilsētas ciemiem. Viņiem ir lielāki krustojumi, apgaismoti arī ārpus apdzīvotām vietām, joslas bremzēšanai, ieskrējiena joslas, lokveida krustojumi ar labu organizāciju, ceļu pārvadi, ceļu zīmes!" Es domāju, igauņi nav tik labi noskaņoti par saviem ceļiem," teic Madis.
"Vietā, kur tu dzīvo, pazīsti ne tikai spožo, tūristiem domāto izkārtni, bet arī to, kas aiz tās slēpjas. Atvaļinājumā uz kaimiņvalsti brauc priecīgs, prātā ir tikai labas lietas," argumentē Madis.
Piemēram, igauņi uzskatot, ka tieši Latvijā ir skaidrāk domājoša valdība – un to bieži vien saka ne tikai "dīvāna komentētāji", bet arī eksperti.
Grāmatu viņš sadalījis nodaļās pa komentēto ziņu tematiem: politika, ekonomika, pārrobežu tirdzniecība, kultūra un tamlīdzīgi. Hronoloģija aptver 12 gadu periodu. Atļauju rakties savos komentāros devuši portāli "Delfi" un "LA".
Bet kuri personāži visaktīvāk reflektējuši par Igaunijas tēmu? "Noteikti sveiciens Viseļčakam, Citronam, Latvju Masonam un Saulveža Fāteram – tie četri iekļuva manā grāmatā ar vairākiem komentāriem," atzīst Madis.
Viņš centies laist gar ausīm lamas, kas nav reta lieta komentāru lappusēs, uztverot tās kā žanra īpatnību, tāpat – dažu labu banalitāti: "Protams, latvieši ne jau tikai interneta komentāros, arī ārpus tiem, mēdz jokot par igauņu lēnīgumu – ka igauņiem ir bremžu šķidrums asins vietā. Starp citu, tas igauņiem ir [kaut kas] diezgan jauns, arī šis stereotips igauņus nedaudz pārsteidz, jo viņi īsti nesaprot, no kurienes tas ir radies."
Tikpat nepamatoti igauņi jokojot par to, ka latviešiem kājām ir seši pirksti. Pa klaviatūru sērfojošs sešpirkstis tāpēc rotā arī grāmatas vāku, šī attēla un arī grāmatā ievietoto karikatūru autors ir Gatis Šļūka.
Te arīdzan varēsiet atrast ar abām valstīm saistītu cilvēku esejas. Piemēram, Igaunijā dzīvojošā žurnāliste Inga Spriņģe un rotu māksliniece Laura Šmideberga, bijušais Valkas mērs Vents Armands Krauklis, latviešu literatūras tulkotājs Contra.
Madis Musts neizslēdz, ka līdzīgi savāks arī komentārus par latviešiem Igaunijas ziņu portālos.
