Grāmatā "Vēlas turpmāk saukties" apkopoti Kristīnes Želves periodikā, internetā, sociālajos tīklos un pastaigās atrastie teksti, kas kopā ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotajām savdabīgajām kolāžām – tās veidotas no attēliem, ko arhīvos atradusi Vika Eksta –, atklāj neparastu Latvijas sabiedrības portretu.
Abas autores grāmatā īsteno kopēju principu – jaunrade ir nevis tieša, bet slēpjas atlasē, šādi realizējot konceptuālisma "neradošās rakstniecības" (uncreative writing) principu.
Grāmatas nosaukums "Vēlas turpmāk saukties", kas aizgūts no stāsta par latviešu uzvārdu maiņu 1939.–1940. gadā, ir arī pamudinājums – atrastie teksti "vēlas saukties" par literatūru.
"Tā ideja radās, lasot periodikā vecos valdības "Vēstnešus" un ejot cauri tām uzvārdu straumēm vai uzvārdu ķīpām, un redzot, kādi bija tā laika cilvēku uzvārdu varbūt ideāli. Vai kā viņiem likās, kādam ir jābūt labskanīgam uzvārdam. Ļoti bieži tika mainīti uzvārdi tāpēc, ka tas ir vācisks vai tāpēc, ka tas ir krievisks, un tas notiek 1940. gadā. Tas ir paņemts no pēdējiem valdības "Vēstneša" numuriem pirms padomju okupācijas," stāstīja Želve.
Arī pārējie Želves uzietie fragmenti ir latviešu vēstures dokumentācijas, kas grāmatā iekļautas, nemainot un nepapildinot to saturu, tā ļaujot lasītājam pašam izdarīt secinājumus par izlasīto.
Vikas Ekstas attēli ir savdabīgas kolāžas, kas veidotas, sapludinot vairākus arhīvos atrastus attēlus ar mākslīgā intelekta palīdzību, un liek domāt par vēstures (atmiņu) selektīvo dabu.
"Es gan to nesauktu par kolāžu tomēr, jo vismaz klasiskajā izpratnē kolāža rodas tā, ka cilvēks sagriež kaut kādus attēlus un tad salīmē kopā manuāli vai datorā, bet ir svarīgi, ka pats cilvēks ir tas, kas to dara, vismaz kas izgriež un kas savieno, samontē, radot jaunu jēgu. Šajā gadījumā es tos drīzāk sauktu par attēliem vai savdabīgām kolāžām, kas radās sadarbībā ar mākslīgā intelekta "Midjourney" rīkiem," stāstīja Eksta.
Māksliniece atklāja, ka viņai bijis interesanti vērot, kā mākslīgais intelekts veido savu skatījumu uz arhīvos atrastajiem attēliem un kā viņa to var ietekmēt.
"Man bija svarīgi, lai tas attēls, kas rodas, lai tas tomēr ir līdzīgs kaut cik savā estētikā fotogrāfijām, arhīva fotogrāfijām, bet ar tādiem nelieliem fantastiskiem elementiem," norādīja Eksta.
"Mazās Strāvas" ir izdevniecības "Strāva" veidota spilgtu, vizuālu kabatas grāmatu sērija, kas paredzēta kopdarbiem – vairāku autoru mijiedarbei, inovatīvai saspēlei. Sērijas redaktore ir dzejniece, kultūras projektu vadītāja Elvīra Bloma, dizainere – Anete Krūmiņa. Sērijā paredzēts publicēt gan jaundarbus, gan tulkojumus.
"Tā ir ideja, pirmkārt, apspēlēt šo mazliet piemirsto mazo kabatas formātu. Tas ir tāds ļoti rotaļīgs, interesants formāts, kurā ne viss varbūt iederas, bet tajā pašā laikā tur iederas vairāk, nekā varētu domāt. Ņemot vērā, ka mēs, žurnāls "Strāva", uzsākam tagad arī izdevniecības gaitas, tad šķita, ka tas varētu būt tāds interesants iesākums," stāstīja Bloma.
Šajā sērijā plānots publicēt mākslinieku sadarbības projektus un eksperimentālākus, inovatīvākus tekstus, un ne tikai tekstus – arī attēlus.
"Tie ir sadarbības projekti gan starp literātiem un māksliniekiem, gan starp diviem literātiem. Šobrīd jau ir zināmas vismaz trīs grāmatiņas uz priekšu, un mēs turpinām nākt klajā ar idejām," atklāja Bloma.
