Ķēniņkalna pakājē akmenī kalto jaunekli tagad apskāvusi balta sniega sega. Viņš rokās tur kokli un raugās uz Talsu pakalniem. Ap septiņām tonnām smagais akmens skulptūrai tika atrasts netālu no Talsiem Dundagas apkārtnes mežā. To vēl pirmās Latvijas brīvvalsts laikā izvēlējies pats tēlnieks Kārlis Zemdega, kurš sācis jau to apstrādāt, stāsta muzeja direktores vietniece Zanda Konošonoka. Pats piemineklis tapa pirms divdesmit gadiem, bet priekšvēsture ir daudz senāka, uzsver muzeja speciāliste:
„Jau 1923. gadā Talsos radās iecere izveidot pieminekli par godu Latvijas Brīvības cīņās 1918. – 1920. gada kritušajiem Talsu apriņķa karavīriem, tā saglabājot viņu piemiņu.”
No tā laika tad arī sākās ilgais pieminekļa tapšanas process. Sākotnējā iecere paredzēja pieminekli uzstādīt Talsu pilskalnā, bet šī doma neīstenojās, stāsta Zanda Konošonoka:
„Bija pat doma tur uzbūvēt senču pils atveidu, kur izvietot kritušo karavīru fotogrāfijas un piemiņas lietas, bet tas neīstenojās. Veicot arheoloģiskos izrakumus, atklājās, ka pilskalns glabā daudz arheoloģisku senlietu.”
Arī Leču kalniņā „Koklētājs” nenonāca.
„1965. gadā Leču kalnā tika ierīkota vieta tagadējam piemineklim 1905. gada revolūcijas cīnītājiem. Nejauši tika atrasta metāla kārba ar kapsulu, kur bija ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm ar aktu par pieminekļa tapšanas gaitu. Še vērtīgie priekšmeti būs skatāmi muzeja iestādē,” izstādes veidotāja, vēstures nodaļas speciāliste Ieva Jaunupe stāsta par vienu no vērtīgajiem izstādē aplūkojamajiem eksponātiem – vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko savulaik atrada iecerētajā pieminekļa vietā.
1987. gadā Talsu rajona novadnieku dienā atdzima ideja par pieminekli. Kārļa Zemdegas ieceri 1996. gadā akmenī īstenoja tēlnieks Vilnis Titāns (1944–2006).
Viņam palīdzēja dēls Jānis Titāns. Savukārt piemiņas vietas labiekārtojuma projektu izstrādāja arhitekts Aivars Lācis. Par pieminekļa tapšanas gaitu deviņdesmitajos gados Talsu novada muzejā liecinās gan fotogrāfijas, gan videomateriāli. Izstādei ir arī citi būtiski papildinājumi.
„Tēmu esam paplašinājuši. No muzeja krājuma esam izstādījuši novadnieka Maigoņa Oša zīmējumus par strēlnieku tēmu. Zīmējumi tapuši Aleksandra Čaka poēmai „Mūžības skartie”. Tie ir oriģināli, jo zīmējumi ir kopā ar Čaka dzeju, kas paspilgtina brīvības cīņās, kādēļ tapis arī piemineklis „Koklētājs'',” stāsta Zanda Konošonoka.
Centrālais izstādes eksponāts ir Kārļa Zemdegas 1938. gada modelis, kas bronzā izliets 1983. gadā un uz Talsu novada muzeju atgādāts no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Izstāde „Latvijas saulei” Talsu novada muzejā būs skatāma līdz decembra vidum.
