Paredzēts, ka šis finansējums veidos 9,67% no festivāla kopējās tāmes. Kā liecina deputātiem iesniegtā informācija, plānots, ka mūzikas festivāls "Positivus" notiks Lucavsalā 19. un 20. jūlijā.
Šis būs jau trešais festivāls, kas tiek rīkots Rīgā. Pirms tam tie tika rīkoti Salacgrīvā. Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, 2022. gada jūlijā festivāls pirmoreiz notika Rīgā, Lucavsalā, un abās festivāla dienās to apmeklēja attiecīgi 20 000 un 23 000 apmeklētāju, no kuriem vismaz 6000 bija no ārvalstīm. Savukārt 2023. gadā "Positivus" kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 25 000 katrā festivāla dienā un ārvalstnieku kopējais apmeklētāju skaits pārsniedza 6000. Tiek prognozēts, ka šogad festivālu varētu apmeklēt vismaz 7000 ārvalstu viesu, galvenokārt no Lietuvas, Igaunijas un Ziemeļvalstīm.
Kā ziņots, arī iepriekšējā gadā Rīgas dome nolēma piešķirt festivāla "Positivus" rīkošanai Lucavsalā 200 000 eiro.
Asas diskusijas Rīgas domē
Daļa deputātu pauda atbalstu festivālam, bet daļa uzskata, ka 200 000 eiro var izlietot lietderīgāk.
Piemēram, Lauris Ērenpreiss ("Jaunā Vienotība") aicināja neatbalstīt šādu, viņaprāt, naudas izšķērdēšanu. Viņš norādīja, ka nav izvērtētas festivāla negatīvās sekas. Politiķis atcerējās pārdozējušos un viņsaulē aizgājušos klasesbiedrus, kuri tāpat piedalījušies dažādos festivālos un ballītēs.
Anna Vladova ("Saskaņa") norādīja, ka Rīga nevar apmaksāt visiem skolēniem pusdienas, bet atļaujas 200 000 eiro izlietot festivāla rīkošanai.
Arī viņas partijas biedrs Andris Morozovs norādīja, ka šos līdzekļus būtu labāk izlietot veselību veicinošos pasākumos.
Savukārt deputāts Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība / Lavijas Reģionu apvienība) norādīja, ka deputātiem nav pieejama tāme, cik kuram māksliniekam festivāla rīkotāji samaksās. Rīgas domes piešķirtais finansējums esot publiska nauda, un par tās izlietojumu vismaz deputātiem esot tiesības zināt.
Turklāt, viņaprāt, šos līdzekļus varētu izmantot dažādu kultūras projektu finansēšanai, kam pašlaik tiek paredzēti 500 000 eiro.
Savukārt opozīcijas frakcijas "Progresīvie" vadītājs Mārtiņš Kossovičs aicināja atbalstīt šo festivālu. Ņemot vērā, ka koalīcijā neesot vienprātības, viņa ieskatā, ja "Progresīvie" festivālu neatbalstīs, tad festivālam varētu rasties problēmas attīstīties un Rīga nebūs labs partneris.
Kossovičs informēja, ka festivāla rīkotāji, pārceļot pasākumu uz Rīgu, aicināja to atbalstīt trīs gadus. Līdz ar to pašvaldībai šis atbalsts ir jāsniedz.
Politiķis piebilda, ka šoreiz "Progresīvie" nespēlēs politiskās spēles un atbalstīs līdzfinansējuma piešķiršanu festivālam.
Uz to noreaģēja "Saskaņas" deputāts Mihails Kameņeckis, piebilstot, ka ir cinisms, liels cinisms un Kossoviča viedoklis. Viņaprāt, "Progresīvie" atbalstīs līdzekļu piešķiršanu festivālam, jo tas esot viņu projekts.
"Positivus" uz Rīgu pārcēlās laikā, kad Rīgas domes koalīcijā lielākā frakcija bija "Progresīvie" un Rīgas mērs bija šīs frakcijas biedrs Mārtiņš Staķis.
Par finansējuma piešķiršanu nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu un opozīcijas frakcija "Progresīvie".
Pret finansējuma piešķiršanu nobalsoja ne tikai opozīcijas partija "Saskaņa", bet arī koalīcijas partneri – Natālija Ābola, Juris Radzevičs un Dainis Turlais no "Gods kalpot Rīgai", Jurģis Klotiņš, Kaspars Spunde, Edvards Ratnieks, Ieva Siliņa no "Nacionālās apvienības/Latvijas reģionu apvienības " frakcijas un neatkarīgais deputāts Jakovs Pliners.
Balsojumā atturējās Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai"), Vladimirs Buzajevs ( Latvijas Krievu savienība") un Valdis Gavars (Nacionālā apvienība / Lavijas Reģionu apvienība). Savukārt balsojumā nepiedalījās Ērenpreiss, Guntars Jirgensons ("Jaunā Vienotība"), Rita Našeniece ("Jaunā Vienotība"), Ainars Baštiks ("Gods kalpot Rīgai"), Andris Reizenbergs ("Gods kalpot Rīgai") un Dāvis Stalts ("Kods Rīgai").
