Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē daudzi izteica bažas par Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēto skolu tīkla veidošanas ietekmi uz profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu nākotni, īpaši reģionos.
Pēc šobrīd iecerētajām reformām daudzās skolās samazināsies iespējas apgūt mūziku, mākslu un deju.
"Tikai pēc detalizētas informācija izpētes uzlikšanas uz kartes, jo tikai tajā formātā var redzēt, kuras skolas no vispārizglītojošām tiks samazinātas par pamatizglītībām vai sākumskolām. Līdz ar to līdzās ir arī mūzikas vai mākslas skolas, kas tiešā veidā ietekmēs šo iestāžu darbību," norādīja Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza.
"Mainās sabiedrība, mainās bērni un vecāki. Tam visam ir jāiet gudri līdzi un, par to lemjot, ir jādomā, kādas sekas būs pēc 5, 10, 15, 20 gadiem. Par šo ir galvenais jautājums," skaidroja Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas direktors Viesturs Mežgailis. "Kāpēc bažas ir, – tāpēc, ka ir bijuši dažādi mēģinājumi kaut ko strauji darīt un tas diemžēl ir bijis ar negatīvu rezultātu."
Līdz šim brīdim Latvijā izglītībā nav vienotas darba samaksas sistēmas. Profesionālās ievirzes pedagogi un kultūrizglītības skolotāji nostādīti nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret vispārējas izglītības skolotājiem.
Šobrīd, lai nodrošinātu kultūrizglītības pedagogiem finansējumu, iztrūkums Kultūras ministrijas budžetā ir vairāk nekā 3 miljoni eiro.
"Šīs diskusijas mums notiek katru gadu. Tieši tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija vēlas pāriet un šo programmu finansēt, un jau no nākamā mācību gada tas būtu risinājums ļoti daudzām sāpēm, kas mums bijušas par to, kā veidojas pedagogu atalgojums un cik tas ir svārstīgs," uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga ("Jaunā Vienotība").
"Tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījums par to, ka pedagogiem nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums. Un tam ir jāattiecas uz visām izglītības iestādēm. Tā ir vienošanās koalīcijas kontekstā par finansējuma avotu, bet mūsu izvēle nav kādam finansējumu atņemt," uzsvēra Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce ("Progresīvie").
Ir skaidrs, ka kultūrizglītības nākotnes attīstība šobrīd iestrēgusi Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kabinetos. Lai panāktu kādu risinājumu, abām institūcijām būtu jāvienojas par vienotu skatījumu izglītības attīstībā.
"Tā sadarbība ir noteikti pilnveidojama, jo katrs normatīvais akts vai regulējums – mēs katrs skatāmies no savas puses," atzina Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza. "Raudzīsim tās mazināt, pētīt un skatīties, un radīt situāciju, lai tas neapdraudētu gan audzēkņu izglītības turpināšanu profesionālā vidē, izglītību augstākā līmenī, lai pašvaldībās būtu amatierkolektīvi, kori, deju kolektīvi, kur jaunieši, papildus nodarbībām mūzikas skolās, varētu pilnveidot sevi tieši mākslas jomā."
Diskusijā visi vienojās par kultūrizglītības nozīmi un nepieciešamību Latvijas izglītības sistēmā, tomēr jomas speciālisti atzīmēja, ka būtiski ir saglabāt balansu starp interešu un profesionālās ievirzes izglītības iespējām. Tomēr noteicošais šajā jautājumā būšot iedalītais budžeta apjoms. Budžeta skatīšana 2. galīgajā lasījumā paredzēta 7. decembrī.
