Valtera bibliotēkā Liepājā nupat iekārtots audiogrāmatu plaukts, tādā veidā popularizējot Neredzīgo bibliotēkas krājumu.
Pie viena no plauktiem liepājniece Inta Vanaga izvēlas grāmatas savai mammai: "Viņai 97 gadi šogad būs. Mamma bija ļoti aktīva, un pēkšņi strauji kļuva neredzīga. Viņa ļoti seko līdzi, kas ir jaunākais, un es skatos, ka arī bibliotēka cenšas jaunākos audioierakstus dabūt.
Agrāk audiogrāmatas Inta brauca saņemt Neredzīgo bibliotēkas Liepājas nodaļā – otrā pilsētas galā. Bet nu priecājas, ka pēc filiāles nonākšanas pašvaldības pārziņā audiogrāmatas tiek izplatītas arī citās pilsētas bibliotēkās.
"Mēs varam audiogrāmatu arī lejuplādēt fleškā, ko klients atnes līdzi. Tik, cik ir Neredzīgo bibliotēkā, tik arī ir mums. Un pēc klienta vēlēšanās pēc tām, kas ir diskā ierakstītās, braucam uz Dienvidrietumu bibliotēku, saņemam un atvedam klientam," pastāstīja Valtera bibliotēkas vadītāja Ērika Korāte.
"Mēs varam labāk sadarboties, ja esam vietējā bibliotēka. Vairāk par mums uzzina. Un tas pamatmērķis – lai cilvēks pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai var saņemt sev vajadzīgo literatūru," skaidroja Dienvidrietumu (neredzīgo) bibliotēkas vadītāja Ilze Kārkliņa.
Liepājas Neredzīgo bibliotēkā reģistrēti aptuveni 600 lasītāju. Viņu vidū arī kopš dzimšanas neredzīgais Artūrs Līvmanis, kurš lasa arī Braila rakstā, tomēr par ikdienā ērtāku formātu uzskata audiogrāmatas. Mēneša laikā viņš noklausās vidēji piecas audiogrāmatas.
"Es galvenokārt klausos audiogrāmatas latviešu valodā – vēstures grāmatas, kriminālromānus. Varētu būt daudz, daudz vairāk," sacīja Artūrs.
Šobrīd Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājumā ir aptuveni 2000 audiogrāmatu latviešu valodā un vēl 500 ieskaņotas krieviski.
"Tas var likties gan daudz, gan maz. Ja cilvēks interesējas par vēsturi, tad viņam ātri vien beigsies visa izvēle. Ierunā ļoti maz grāmatu no tā, ko izdod," norādīja Kārkliņa.
Audiogrāmatas tiek ieskaņotas tikai Rīgā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas gādību. Lai gan tās filiāles tagad nodotas pašvaldībām, valsts finansējumu to darbībai nodrošinās vēl līdz 2025. gada beigām. Līdz ar to uz reģioniem tiek sūtītas arī jaunāko audiogrāmatu kopijas. Nezinot, vai šāda kārtība būs arī nākotnē, un saprotot, ka audiogrāmatu klāsts nespēj apmierināt lasītāju pieprasījumu, Liepājas bibliotekāri kopā ar vietējo Neredzīgo biedrību piesaistījuši Eiropas fondu naudu modernu palīgierīču iegādei.
"Mums būs teksta lasītāja ierīce, ar kuru cilvēki, kuri nevar lasīt parasto druku, varēs lasīt, piemēram, dokumentus audioformātā. No drukas uz audio. Vai žurnālus, grāmatas," pastāstīja Kārkliņa.
Minētās ierīces trīs Liepājas bibliotēkās paredzēts uzstādīt jau pavasarī.
