Kad Antuļu bibliotēkas vadītāja Sandra Balcere aicinājusi cilvēkus pāršķirstīt savus foto albumus, lai noskaidrotu, vai tajos ir arī kāda savulaik Skrundā tik iecienītā fotogrāfa Augusta Miklaviča jeb Pūpola darbi, Mārīte Ramša atradusi mammas kāzu fotogrāfijas no 1938. gada un ar tām labprāt papildinājusi izstādi. Liels bija viņas pārsteigums kādā cita atnestajā bildē ieraudzīt savus vecākus.
"Šī izstāde ļoti vieno cilvēkus. Man vispār ļoti patīk vecas bildes, tur mēs redzam modes, cilvēku dzīves gājumu, sākot no kristībām, kā tur izskatījās, beidzot ar kāzām, beidzot ar bērēm," sacīja Mārīte.
Fotogrāfs zināms ar diviem uzvārdiem. Dzimis Miklavičs, bet 35 gadu vecumā uzvārdu mainījis, kļūstot par Pūpolu. Izstāde ir arī kā dāvana fotogrāfam 120 gadu jubilejā. Viņš dzimis Alsungas pagastā, fotogrāfa arodu mācījies pie viena no tolaik zināmākajiem Liepājas fotomeistariem Jura Bokuma. Savu pirmo fotodarbnīcu Skrundā Augusts iekārtojis 1934. gadā.
Tolaik viņš kļuva par apkārtnes vispieprasītāko fotogrāfu, bet šobrīd saprotam, ka viņš kļuva arī par galveno šīs puses liecību saglabātāju nākamajām paaudzēm – gan vēl neatkarīgās, gan jau okupētās Latvijas laikā.
Fotogrāfa mazmeita Inese Širokova atceras, ka vectēvs pa māju vienmēr staigājis uzvalkā, jo gaidījis klientus. Darbnīca tolaik atradusies tajā pašā mājā, kur dzīvojis.
"Vectēvs bija ļoti nopietns cilvēks, manās acīs vienmēr savācies, tāds solīds. Nekad nebiju dzirdējusi, ka rātos vai kaut ko aizrādītu. Viņš vienmēr bija aizņemts, vienmēr bija projām," atcerējās Inese.
Atmiņas par fotogrāfu vēl glabā arī tie cilvēki, kas reiz bijuši viņa fotoaparāta fokusa centrā.
Izstādes apmeklētāja Rūta Ēķe: "Es viņu ļoti, ļoti labi atceros tāpēc, ka manā personīgajā arhīvā ir divas viņa fotografētas fotogrāfijas. Pirmajā klasītē, kad sāku mācīties, mani atveda mamma, lai nofotografētu. Apsēdināja tajā skaistajā krēslā, un tur es jutos briesmīgi un droši vien sāktu drebēt, un kratīties, un tad atskanēja viņa mierīgā balss – un tagad paskaties uz mani."
Un tagad paskaties uz mani – šāds nosaukums dots arī izstādei. Tās rīkotājas izveidojušas arī improvizētu foto salonu, gluži kā pie Miklaviča – ar puķu statīviem, soliņu un tepiķi.
