Pirmdien, 16. oktobrī, Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) Anatomijas muzejā sarīkota konference un izstāde "Himzela detektīvs".
Rīgas ārsta un kolekcionāra Nikolausa fon Himzela vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā šogad aprit 250 gadi. Tieši Himzela muzeja kolekcijas vēlāk kļuva par trīs nacionālas nozīmes muzeju – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā dabas muzeja – pamatkrājumu.
Anatomijas muzejā tikai vienu nedēļu aplūkojama neliela, bet unikāla izstāde – "Himzela detektīvs".
RSU Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete stāsta: "Pirms 250 gadiem, 1773. gadā, Rīgas ārsta Himzela privātkolekcija tika publiskai apskatei izstādīta tieši Rīgas Anatomiskajā teātrī. Rīgas Anatomiskais teātris 18. gadsimtā neatrodas šeit, tas atrodas Vecrīgas sirdī, Kalēju un Jāņa ielas krustojumā, tur, kur šobrīd atrodas galerija "Centrs". Kādreiz tur bija neliela divstāvu mājiņa, kurā darbojās Anatomiskais teātris. Tā ir vieta, kur brūču ārsti, ķirurgi, akušieres apgūst anatomiju, piedaloties īstās līķa sekcijās, un kopš 1773. gada tā kļūst par vietu, kurā tiek izstādīta Nikolausa fon Himzela kolekcija publiskai apskatei."
Izstādē vitrīnās aplūkojami, piemēram, Rīgas aptiekāra Jākoba Johana Fosa 18. gadsimta albumi ar dažādiem zīmējumiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Unikāls eksponāts mūsdienās šķiet Himzela doktora disertācija "Par veselīgu dzīvnieku un dārzeņu uztura samērību", kas rakstīta 1751. gadā Getingenes Universitātē.
Izstādes veidotājs un Himzela pētniecības projektu konsultants Raivis Sīmansons atklāj, ka 16. oktobrī ir paša Himzela dzimšanas diena: "Es nesaku "fon", jo to "fon" viņš nopirka. Tas, ko mēs zinām par muzeju kolekcijām, ir precīzs datums 1860. gadā, kad kolekcijas tiek dalītas, jo zinātne ir attīstījusies tiktāl, ka jābūt atsevišķi dabas, mākslas un pilsētas muzejam. Tāpēc visām kolekcijām tiek pieliktas etiķetes."
Latīņu valodas eksperts Ingars Gusāns skaidro, ka ar latīņu uzrakstiem, kas ir publicēti, Himzels atzīmēja visu, kas saistīja viņu, pirmkārt, ar ārstiem, ārstniecību, ieskaitot draugiem rakstītas vēstules latīņu valodā: "Tas man šķiet ļoti interesanti, jo man mācīja, ka pēc 16. gadsimta latīņu valodas nozīme zūd, bet šeit tu jūti, ka viņa atkal tiek uzturēta, un to nevar nosaukt par mākslīgumu. Ņemot vērā, ka mūsdienās cilvēki daudz ceļo, tad tā ir iespēja salīdzināt to, kas bija tad, ar to, kas saglabājies līdz mūsdienām."
Raivis Sīmansons stāsta, ka Himzels piecus gadus pēc disertācijas aizstāvēšanas ceļojis pa Eiropu: "Šis manuskripts tiek glabāts Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, nekad nav ticis izdots, šobrīd ir iztulkots, notiek plašs pētniecības darbs par kultūras vēsturi, latīņu valodu, kolekciju vēsturi, [top] akadēmisks izdevums, kas pirmoreiz parādīs šo enciklopēdisko darbu plašākai auditorijai."
Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā izstāde būs aplūkojama līdz sestdienai, 21. oktobrim.
