Lai aktualizētu un apzinātu kultūrtelpas pieejamību personām ar dažādiem traucējumiem, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs nākošnedēļ pulcēs Latvijas augstskolu absolventus, kuri šo tēmu pētījuši. Ar īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām kopumā uzstāsies 10 humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, stāstīja Muzeja Izglītības projektu vadītāja Ieva Laube:
"Mēs vēlamies radīt telpu un kontekstu, lai kopā sanāktu kultūras piedāvājuma veidotāji, apmeklētāji un arī cilvēki no kopienām, kurās ikdienā ir izaicinājumi ar pieejamību un iekļaušanu. Apskatīt, kas šobrīd notiek šajā jomā, kāda ir šī brīža situācija Latvijā un varbūt nonākt pie kāda kopsaucēja vai vairākiem, kā mēs kaut nedaudz varētu uzlabot situāciju."
Ar sarunu vakaru par iekļaujošu kultūras piedāvājumu Medicīnas muzejs arī uz sevi vēlas paraudzīties kritiski un meklēt veidus, kā ekspozīcijas, krājumu, pētniecību un citas aktivitātes padarīt pieejamākas.
"Runa ir gan par fizisko telpu, par muzeja ēku, kā tā ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai vecākiem ar bērniem. Tāpat tas skar arī muzeja krājuma komplektēšanas principus un pētniecību. Tāpat domājam arī par izstāžu veidošanas principiem. Piemēram, mēs janvārī atklāsim izstādi par pašu muzeju, kur mēs kritiski raugāmies uz to, kā muzejs ir veidojies. Mēs izstādē sadarbojamies ar arhitektu biroju "Gaiss" un izstāžu dizaineru Rihardu Funtu. Rihards ir viens no cilvēkiem, kurš ir diemžēl zaudējis redzi. Palūkoties no šī cilvēka perspektīvas un saprast, kā veidot iekļaujošu dizainu ekspozīcijā vai kā mēs varam veidot savus iekšējos darba principus daudz iekļaujošākus," teica Laube.
Elizabete Velce savā Kultūras akadēmijas maģistra darbā pētījusi cilvēku ar dzirdes traucējumiem iekļaušanu mūzikas nozares pasākumos. Pētījumā aptaujāti operas, teātru, mūzikas festivālu un koru pārstāvji, kā arī cilvēki ar dzirdes traucējumiem. Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkstoš cilvēku ar dzirdes traucējumiem, kam mūzikas norišu pieejamība lielākoties ir ierobežota, savukārt pasākumi, kuri ir iekļaujoši, bieži nav izziņoti konkrētajai auditorijai.
"No pasākumu organizatoru puses, ko viņi minēja kā galvenos iemeslus, ir finansiālais un darba resursu trūkums, informācijas trūkums. Daļa man atzina, ka par to nav aizdomājušies. Tāpat ir neziņa par to, kā sasniegt šo auditoriju, un komunikācijas barjera, kā šo auditoriju uzrunāt, kā arī neziņa par pieejamo atbalstu, jo viens no maniem secinājumiem, ka Latvijā ir ļoti daudzas pašvaldības, kas atbalsta šādus projektus. Taču galvenie secinājumi par ieguvumiem nozarei ir paplašināta auditorija, uzlabota reputācija, kā arī pavisam jauns segments, kas ir inovāciju ražošana mūzikas nozarē. Es apskatīju arī dažādus risinājumus un, ņemot vērā, ka Latvijā, piemēram, skaņas vibrāciju vestes vai aksesuāri netiek ražoti, tad tas ir potenciāli jauns segments, ko attīstīt," vērtēja Velce.
Kultūras norises cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem bieži arī ir mazāk pieejami sociālu apsvērumu dēļ, proti, šie cilvēki nereti to nevar atļauties.
Mākslas akadēmijas dokturantūras studente Adele Bērziņa pēta vizuālās mākslas pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem un to, kā mākslas kuratori var veidot šo pieredzi iekļaujošāku. Viena no pozitīvajām praksēm šajā jomā ir ļaut vājredzīgiem vai neredzīgiem cilvēkiem vizuālu izstādi pieredzēt ar citām maņām – ar dzirdi, tausti un arī smaržu.
"Mums ir daudzi dažādi piemēri un iniciatīvas, bet, es teiktu, ka mums pietrūkst kompleksas sistēmas un pieejas, kā to padarīt par regulāru praksi. Tas sarežģījums tieši vizuālajā mākslā ir tas, ka mums pietrūkst risinājumu, kuri rezonētu gan emocionāli, gan intelektuāli, gan dažādās dimensijās. Saturu mēs varam pārtulkot, bet vai šim cilvēkam tas būs saistoši, daudzpusīgi un tik pat bagātinoši, kā tas ir cilvēkiem, kas to arī redz. Līdziesaistes komponente ir ļoti nozīmīga, jo, netestējot lietotāja pieredzi, šis risinājums dabā var arī nestrādāt," sprieda Bērziņa.
Sarunas un īslekcijas par iekļaujošu kultūras piedāvājumu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā noritēs 7. decembrī. Paralēli pasākumam muzejā apskatāmi arī divi iekļaujošas kultūras izpausmju piemēri: poļu mākslinieka Artūra Žmijevska videodarbs "Dziedāšanas stunda. Pirmā daļa", kurā Varšavas Nedzirdīgo institūta studenti izpilda skaņdarbu "Kyrie" no Jana Maklakeviča sarakstītās "Poļu mesas" (1944), un video ar jauniešu kora "Balsis" zīmju valodā izpildīto Jāņa Lūsēna un Māra Melgalva "Latviešu šūpuļdziesmu".
