“Inspirācija nāca tajā brīdī, kad es veidoju raidījumu “Personība”. Mēs filmējām gan Margaritas Vilcānes, gan Žorža Siksnas portretu. Viņi abi no albumiem nesa savas jaunības fotogrāfijas, kur viņi dzied, piemēram, Lielajā ģildē,” par filmas idejas iedīgļiem stāsta Zita Kaminska, “tad es sāku domāt, ka tāds stāsts varētu būt arī Latvijas Radio studijai – kā mūzika ir tapusi un gājusi caur šo studiju.”
Tiesa, filmas veidošanas process izrādījies ne tik gluds kā plānots. Režisore darbam ķērusies klāt ar sajūtu – nu tik būs! Varēs “rakties” cauri fotogrāfijām, atrast piemērotākās bildes… Taču, kā izrādās, Latvijas Radio ēkā padomju laikos foto un kino kameras ienest bija aizliegts – to viņai atklāja skaņu režisors Valdis Krastiņš. Radio tika uzskatīts par ideoloģisku iestādi, tādēļ sabiedrībai bija liegta iespēja uzzināt, kā tur izskatās. Tieši tādēļ teju visi materiāli, kas redzami filmā, ir absolūti unikāli. “Katra bildīte ir zelta vērta,” secina režisore, kura vērsusies ne vien Latvijas Radio, bet arī arhīvos, muzejos un pie privātiem kolekcionāriem.
“Patiesībā, veidot stāstu par telpu, ir daudz grūtāk nekā par cilvēku. Es pati sevi uzskatu par diezgan emocionālu būtni un emocionālu režisori. Man ir ļoti svarīgi, lai mana filma, gala rezultāts, būtu emocionāls. Veidojot filmu par cilvēku, nekādu problēmu – tas izdosies,” atklāj Kaminska. “Jā, protams, telpai nav emociju, bet es nekur no sevis neaizbēgšu. Patiesībā tas stāsts nav tikai par sienām un durvīm. Tas ir stāsts par cilvēkiem, kas gājuši caur šo telpu – Simfoniskais orķestris, koris, Estrādes orķestris, kas tagad ir zināms kā Latvijas Radio bigbends, visdažādākie solisti...Tur ir dzimis “Remix”, “Dzeguzīte”! Tur ir tapušas arī eksperimentālas teātra izrādes. Tas veido to stāstu,” par filmu stāsta režisore.
Pirms filmēšanas procesa Zitai Kaminskai bija jāizvēlas – vai dokumentālo stāstu veidot kā vēsturisko notikumu kaleidoskopu un iepazīstināt skatītāju ar nezināmiem faktiem par unikālo telpu, vai virzīties poētiskā dokumentālā kino virzienā. Viņa izvēlējās neklausīties padomdevējos un veikt smago faktu atlases un apkopošanas darbu kopā ar Latvijas Radio žurnālistu Orestu Silabriedi un LTV redaktori Sandru Freibergu. Režisore norāda, ka ir tik daudz nezināmā un interesantā, ko telpa ir piedzīvojusi, ka, neizstāstot tās stāstu, filmas jēga pazustu: “Tā telpa ir iedevusi mūzikai tik lielu iespēju attīstīties, ka mēs varbūt nenovērtējam, kas būtu, ja tādas nebūtu."
Režisores Zitas Kaminskas dokumentālā filma “Pirmā studija” pirmizrādi piedzīvos Otrajās Lieldienās, 5. aprīlī, pulksten 18.45 LTV1.
