Rīgas Pasaules filmu festivāls
Pieraduši pie Holivudas kino eposu stila naratīviem, mēs kino nereti laižam garām mazāka kalibra stāstus, kuru fokusā ir nelielas, bieži marginalizētas sabiedrības grupas. Rīgas Pasaules filmu festivāls, ko šogad jau 10. gadu rīko kinoteātra "Kino Bize" komanda, piedāvā tieši šo iespēju – no vērotāja perspektīvas ar filmu starpniecību ielūkoties dažādu sabiedrības grupu ikdienā.
Šāgada programmas flagmanis nepārprotami ir franču dokumentālista Nikolā Filibēra jaunākais darbs "Uz Adamanta". Šī dokumentālā filma ieguva galveno godalgu – "Zelta lāci" – februārī aizvadītajā Berlīnes kinofestivālā. Tās nosaukumā minētais "Adamants" ir unikāls aprūpes centrs pieaugušajiem ar mentālās veselības apgrūtinājumiem; tas ir izbūvēts uz baržas un šūpojas Sēnas krastos. Filibērs filmē šī aprūpes centra iemītniekus, turklāt to dara ar neticamu iejūtību, parādot "Adamantu" kā nelielu, no ārpasaules kņadas atrautu šūniņu, kur ikdiena rit pēc citiem noteikumiem – lēnāk, drošāk, empātiskāk un vairāk ieklausoties.
Nenosodošs skatījums uz līdzcilvēkiem, kuru ikdiena paiet ārpus pierastā dzīves šablona, ir festivāla programmas vienojošais elements. Programmā iekļautajās dokumentālajās filmās redzam gan sezonālos darbiniekus, kas nomadu stilā mīt nometnēs (filma "Zeme kopdzīvei"), gan izglītības darbinieces, kas pašizveidotā skoliņā Beļģijā dod iespēju mācīties bērniem, kuri kādu iemeslu dēļ palikuši ārpus sistēmas ("Pavadošās gaismas"). Tāpat varam ielūkoties kāda poļu lombarda ikdienā, atklājot daudz ko par to tā darbinieku dzīvi ("Lombards").
Laikā, kad atšķirīgi viedokļi izsauc verbālas kaujas, Rīgas Pasaules filmu festivāla kinostāsti iezīmē aktuālu nepieciešamību – vērot, interesēties un ieklausīties.
No 27. līdz 30 aprīlim kinoteātrī "Kino Bize".
"Visas Bo bailes"
Uz kinoekrāniem šonedēļ nonāk amerikāņu režisora Ari Astera jaunākais darbs "Visas Bo Bailes". Astera iepriekšējie darbi – filmas "Reinkarnācija" un "Saulgriežu kults" – ir režisoru iezīmējušas kā radošu šausmu filmu veidotāju. Arī filma "Visas Bo bailes" savā ziņā ir piederīga šim žanram. Tā stāsta par kāda vīrieša ceļu mājup pēc tam, kad viņš uzzinājis par savas mātes nāvi. Šķietami nelielais pārbrauciens no vienas Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Austrumkrasta pilsētas uz otru izvēršas par skaudru odiseju, kurā netrūkst Kafkas romānu cienīga absurda.
Titulvaroni Bo spēlē aktieris Hoakins Fīnikss, un šajā lomā iespējams saredzēt līdzības ar kādu citu ikonisku tēlu, ko aktieris spēlējis salīdzinoši nesen – Džokeru. Arī Astera filmā, līdzīgi kā Toda FIlipsa "Džokerā", vēstījuma centrā redzam vīrieti ar spēcīgi traucētu realitātes uztveri. "Visas Bo bailes" savā ziņā piedāvā skatītājam ielūkoties smagi paranoidāla prāta uzburtā pasaulē, kur ik uz soļa draud lielas briesmas, un apdraudējums ir jaušams vispārākajā pakāpē. Taču Astera scenārijs ir pārsteigumu pilns, un filma šo premisu visnotaļ ātri nomaina pret cinisku absurda komēdiju.
Filma nenoliedzami ir ambīcijām piepildīts darbs – sākotnēji Asters to iecerējis kā četras stundas garu opusu. Taču pēc ilgām diskusijām ar studiju "A24", kuras paspārnē filma ir tapusi, režisors filmu ir saīsināji līdz trim stundām. Šo kinodarbu var mīlēt vai nīst, taču tas viennozīmīgi ir viens no savdabīgākajiem šogad redzētajiem; pieļauju, ka filmas citātus popkultūrā redzēsim vēl ilgi.
Studija "A24", kuras paspārnē tapusi filma, starp citu, ir fenomenāla parādība ASV kino – primāri strādājot ar neatkarīgā kino darbiem (lasīt: drosmīgākiem scenārijiem nekā Holivudas studijas), tā ir kļuvusi par sava veida zīmolu, kura paspārnē top unikāli kinodarbi, viens no tiem arī aizvadītā gada "Oskara" balvu triumfante – filma "Viss visur vienlaikus".
Filma "Visas Bo bailes" skatāma no 26. aprīļa.
