"Autobiogrāfisko filmu taisīšanai ir tikai viena priekšrocība," pirms 10 gadiem ierakstītā intervijā saka pazīstamais dokumentālists, Hārvardas Universitātes profesors Ross Makelvijs. "Tu pats, tava ģimene – tā ir pasaule, ko tu patiešām pazīsti. Un tāpēc, ka tā ir pasaule, kuru tu vislabāk pazīsti, tu kā filmu veidotājs vislabāk zini, ko tur atrast un kas varētu būt interesanti citiem cilvēkiem. Bet arī trūkumu ir daudz. Dažkārt filmējot tu vari atsvešināties no cilvēkiem, kurus mīli vai ar kuriem esi tuvs, jo tu viņus filmē. Ja tu iebrūc pats savā privātajā dzīvē, tā ir viena lieta, bet iebrukt citu ģimenes locekļu privātajā dzīvē – tas ir ļoti sarežģīti. Es cenšos to darīt jūtīgi, ar dziļu pieķeršanos, un visbiežāk – ar mīlestību. Parasti cilvēki man ļauj viņus filmēt."
Šīs Rosa Makelvija ielaušanās privātās teritorijās četru viņa filmu seansos šonedēļ būs iespēja vērot Rīgas nekomerciālajā "Kino Bize".
Ceturtdien pēc režisora pazīstamākās filmas "Šērmana maršs" ar Makelviju sarunāsies kinoproducents Uldis Cekulis. "Šērmana maršs", kas vēsta par dokumentālista centieniem ekranizēt ģenerāļa Šērmana gājienu uz jūru Amerikas pilsoņu karā 19. gadsimta 60. gados un vienlaicīgi atvēlēt laiku savai mīlas dzīvei, ieguvusi Sandensas kinofestivāla balvu par labāko dokumentālo filmu. Tā izvēlēta saglabāšanai ASV Kongresa bibliotēkā kā kulturāli, vēsturiski, estētiski nozīmīgs kinodarbs.
Svētdienas meistarklasē "Dokumentālais kino pēc 30 gadiem" ar Makelviju par viņa filmām un to sazobi ar pasaulē notiekošo sarunāsies režisore Kristīne Briede. Kāpēc pēc 30 gadiem? Jo jau pirms 34 gadiem Makalvejs Latvijā diskutēja par kino vēsmām, tikai citā kompānijā, skaidro "Kino Bize" direktors Māris Prombergs: "1990. gadā, īsi pirms PSRS sabrukuma, Makelvijs ar amerikāņu kino veidotāju delegāciju ieradās uz Roberta Flaertija semināru, kas pirmo reizi notika Latvijā, Jūrmalā, un kur amerikāņu režisori tikās ar padomju režisoriem, lai skatītos viens otra filmas un runātos par dažādiem veidiem, kā filmas tiek taisītas abās dzelzs priekškara pusēs."
"Roberta Flaertija seminārs ir viens no slavenākajiem dokumentālā kino semināriem, kas ierasti notiek Ziemeļamerikā. Šis bija īpašs gadījums, kad tas notika otrā okeāna pusē," atzīmē Prombergs.
Bez četrām Makelvija filmām šī gada festivālam atlasīti vēl 18 dažādu citu režisoru darbi. Pasaules filmu festivāla tvērums kā arvien ir antropoloģisks, šogad filmu vadmotīvs ir "dzīve".
Māris Prombergs turpina: "Tas veids, kā mēs gribām paskatīties uz dzīvi, ir logs uz ikdienu.
Ne tik daudz uz īpašiem, dramatiski veidotiem notikumiem, bet kādas personas vai grupas ikdiena, sadzīve, dzīve. Kas ir tas, kas mums liek turpināt dzīvot, dod sparu dzīvot.
Tāpat – dzīvīgums, vitalitāte kino. Enerģija, kas ir vārdos grūti aprakstāma, bet ko var just, skatoties filmu."
Festivālu ceturtdien, 25. aprīlī, atklās igauņu režisores Līsas Nimikas 2023. gada darbs "Saules pulkstenis". Kā vēsta anotācija: "Mierīgs ceļojums pa gleznainajām Igaunijas lauku ainavām Krievijas pierobežā. Meditatīvajā filmā iemūžināta vienkāršība un miers, kas piemīt tiem, kuri izvēlējušies atrasties tālu no pilsētas dzīves burzmas, rodot piepildījumu dzīves vienkāršībā."
