Mazākais, ko varam darīt, ir noskatīties filmu. Varonība kino jaunumos

Varonība un ticība savam darbam ir šīs nedēļas kino izlases raksturojošās vienības. Kinokritiķe Kristīne Simsone iepazīstina ar kino aktualitātēm un īpaši ar filmu "20 dienas Mariupolē", kas ir obligāta skatāmviela ikvienam no mums.

Mazākais, ko varam darīt, ir noskatīties filmu. Varonība kino jaunumos
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks

Šīs nedēļas svaigākais kino jaunums ir Antras Cilinskas un Annas Vidulejas dokumentālā filma par režisoru un kino operatoru Juri Podnieku. "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks" ir portretfilma ar vērienu: tajā iestrādāti apbrīnojami dažādi materiāli – kadri gan no kino un televīzijas arhīviem, gan no paša Podnieka filmām. Stāstu virza Jura Podnieka dienasgrāmatu lasījumi pirmajā personā – tos ierunājis aktieris Egons Dombrovskis.

Šai filmai ir vairākas vērtības: pirmkārt, tā atklāj, cik Podnieka darbs un veidotās filmas ir bijušas nozīmīgas gan pašmāju, gan pasaules kino kontekstā, otrkārt – cik diža personība viņš bijis. Filmā redzam to, kā Podnieks spēja gan saskatīt laikmeta garu un tajā esošās kopsakarības, gan šķetināt lielus, eksistenciālus jautājumus, sevi skatot nesauraujami no tiem.

Filmas skats pavērsts arī uz Padomju Savienības sabrukumu un Atmodas gadiem Latvijā – kinodarbā ietverto vērojumu dažbrīd var nolasīt arī kā attiecināmu uz mūsdienu sociālpolitisko situāciju. Filma, manuprāt, ir universāls vēstījums, proti, tā iepazīstinās ar Podnieka personību tos, kas par režisoru zina maz vai nezina neko. Savukārt tiem, kuri Podnieka darbus ir redzējuši un zina par viņa lomu Latvijas (kino)vēsturē, šis darbs nostiprinās apziņu par to, ka Podnieka darbi ne tikai ļāva labāk redzēt apkārt notiekošo, bet arī to vērtēt, kontekstā ar sirdsapziņu.

Kinoteātros no 18. marta.

20 dienas Mariupolē

Vēlos atgādināt arī par kādu filmu, kas, manuprāt, ir sāpīga laikmeta – proti, mūsdienu – obligātā skatāmviela.

Tā ir Mstislava Černova un citu ziņu aģentūras "Associated Press" korespondentu veidotā dokumentālā filma "20 dienas Mariupolē", kas šobrīd ir skatāma straumēšanas platformā "Go3".

Tajā aplūkotas teju trīs nedēļas, ko Černova komanda pavadīja Mariupolē, un, neskatoties uz to, ka pilsēta krita arvien lielākā aplenkumā, žurnālisti turpināja safilmēto materiālu sūtīt ziņu aģentūras redaktoriem; viņi arī bija pēdējie korespondenti, kas pilsētā tik ilgi palika.

Materiālos ir redzami kadri ar sabombardētām slimnīcām, mirušiem bērniem un masu kapiem, ko 2022. gada sākumā redzējām ziņās; tie iekļauti arī filmā. Filma saņēma "Oskara" balvu pilnmetrāžas dokumentālo darbu kategorijā, un Černovs savā izsvērtajā runā "Oskaru" pasniegšanas ceremonijā teica: "Kino veido atmiņas, bet atmiņas veido vēsturi." Un šī filma nenoliedzami jau ir viens no svarīgākajiem vēstures iemūžinājumiem, kas kinematogrāfā ir tapuši par karu Ukrainā.

Šīs filmas tapšana ir bijusi gan emocionāli smaga, gan pašu žurnālistu dzīvību apdraudoša – ne visi, kas pilna mēroga iebrukuma sākumā dokumentēja Mariupoli, izdzīvoja. Piemēram, lietuviešu dokumentālistu Mantu Kvedaraviču okupantu armija tur nogalināja. Līdz ar to mazākais, ko varam darīt, ir šo neaptveramajos apstākļos tapušo darbu noskatīties, tādējādi gan izrādot cieņu tā veidotājiem, gan ar skatījumu apliecinot, ka viņu darbs ir svarīgs.

Filma skatāma straumēšanas vietnē "Go3.lv".

Patrīcija

Iespējams, klusākais un piezemētākais no šīs nedēļas kino jaunumiem ir Ineses Kļavas un Dāvida Ernštreita dokumentālā filma "Patrīcija". Lai arī tā nevēsta par vēstures grandiem vai globāla mēroga notikumiem, šī filma ir ne mazāk būtiska un ne mazāk veiksmīga. Stāsts par Latvijas slēpotāju Patrīciju Eiduku sākotnēji bijis iecerēts kā viena viņas dzīves gada – vidusskolas beigšanas laika – iemūžinājums. Taču filmu no sākotnējās ieceres pavisam citā stāstā izvija dažādie dzīves notikumi.

Rezultātā ir tapis darbs, ko var saukt gan par emocionālu ģimenes filmu un aizraujošu sporta drāmu, gan izteiksmīgu portretfilmu, kas iemūžina Eidukas titānisko spēku – gan garīgo, gan fizisko – lai sasniegtu Latvijas slēpotājiem iepriekš nesasniegtas virsotnes.

Filmā arī lieliski uzķerta pazīstama vide – tajā redzam latviešu ģimeni, kas līdztekus saviem ikdienas darbiem iegulda nelaužamu apņēmību, lai atbalstītu meitas soļus sportā. Tieši šī iemesla dēļ filmu var uztvert kā sava veida veltījumu gan sportistu apņēmībai, gan visiem tiem vecākiem, kas lielu daļu savas ikdienas velta, lai vadātu bērnus uz sporta nodarbībām un citādi atbalsta viņu centienus.

Kinoteātros no 19. marta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti