Kino vidē ir sākusies balvu sezona. Sestdien, 9. decembrī, aizvadīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kurā galvenos laurus saņēma franču kinorežisores Žistīnes Triē filma "Kritiena anatomija" – tā ir spriega tiesas prāvas drāma par nāvi kādā ģimenē. Savukārt labākās dokumentālās filmas titulu saņēma igauņu režisores Annas Hintas izcilais darbs "Melnās pirts māsība" par sieviešu atklāšanos pirts rituālos. Šī filma šobrīd arī skatāma pašmāju kinoteātros.
Turpinot par balvu sezonas notikumiem – 11. decembrī arī tiks izziņotas "Zelta globusu" nominācijas. Nominantu atlasē šogad jau otro gadu piedalās arī pārstāvji no Latvijas: viņu vidū manas kolēģes, kritiķes un festivāla "Riga IFF" kuratores Sonora Broka un Dārta Ceriņa, kā arī es pati.
Gatavojoties gaidāmajām Ziemassvētku brīvdienām, šonedēļ kinoteātru repertuārā vēlos izcelt divas filmas, kas piemērotas skatīšanai ģimenes lokā.
"Zēns un gārnis" ("The Boy and The Heron")
Šonedēļ uz ekrāniem nonāk ilgi gaidīts jaunums – animācijas filma "Zēns un gārnis", to režisējis japāņu animācijas meistars Hajao Mijadzaki. Šī – par laimi skatītājiem – ir jau otrā filma pēc tam, kad Mijadzaki 2013. gadā paziņoja par došanos pensijā.
"Zēns un gārnis" ir balstīta tāda paša nosaukuma romānā, kas izdots 1937. gadā, taču filmā ietverti arī autobiogrāfiski elementi no paša režisora bērnības, piemēram, mātes zaudējums, bērnība Otrā pasaules kara laikā un pārcelšanās no Tokijas uz laukiem. Šie arī daži no centrālajiem filmas notikumiem.
Hajao Mijadzaki un viņa dibinātā studija "Ghibli" ir labi zināmi un dziļi cienīti vārdi pasaules animācijā. Mijadzaki animācijā strādā no 20. gadsimta 60. gadu beigām un ir radījis vairākus ikoniskas animācijas darbus, piemēram, 1988. gada filmu "Mans kaimiņš Totoro" un 1997. gada filmu "Princese Mononoke". Viņa darbos liela nozīme ir fantāzijai, kas plūdeni ievijas varoņu ikdienā. Tāpat allaž klātesoša un spēcīga ir dabas tēma, tās atainojumā var saskatīt sintoismā raksturīgo pieeju, kur redzam personificētus dzīvniekus, augus un priekšmetus.
"Zēns un gārnis" nav gluži tik rotaļīgs un noskaņā maigs vēstījums kā, piemēram, jau minētā filma "Mans kaimiņš Totoro". Jaunākajā Mijadzaki darbā dominē tumšākas noskaņas – gan tuvinieka, gan ierastās vides zaudējums kara un ekoloģijas kontekstā. Taču fantāzijas līkloči te skatītāju ved kā pa aizraujošu brīnumu mežu, kurā eksistē paralēlās realitātes un dažādas amizantas radības, piemēram, allaž izsalkuši papagaiļi un vīrs gārņa ķermenī.
Kino no 17. decembra.
"Vonka" ("Wonka")
Uz ekrāniem šonedēļ arī kāds cits gaidīts jaunums – režisora Pola Kinga muzikālā fantāzijas drāma "Vonka". Filma vēsta par Roalda Dāla romāna "Čārlijs un šokolādes fabrika" varoni Villiju Vonku, konkrētāk par viņa – šokolādes rūpnieka – jaunības dienām, kad viņš tikpat kā bez graša pie dvēseles ierodas kādā Eiropas pilsētā, lai tur atvērtu savu šokolādes veikalu.
Titullomā viens no šābrīža pazīstamākajiem un arī talantīgākajiem jaunās paaudzes aktieriem – Timotejs Šalamē. 27 gadus vecais franču un amerikāņu izcelsmes aktieris savas karjeras uzplaukumu piedzīvoja pēc izcili nospēlētas lomas itāļu režisora Lukas Gvadanjīno drāmā "Sauc mani savā vārdā" ("Call Me By Your Name").
Savukārt Pola Kinga veidoto filmu varētu dēvēt par Holivudas izklaides kino ļoti labā formā. Līdzīgi kā Kinga režisētajos darbos par lāci Padingtonu, arī šajā filmā jaušams tas pats labestīgais naivums, kas ir galvenā varoņa visizteiksmīgākā rakstura iezīme. Filma nolasās kā raita, aizrautīga un kinematogrāfiska pasaka. Tajā atjautīgi izmantoti teju visi kino instrumenti – krāšņi, izdomas bagāti kostīmi un dekorācijas, dinamiskas kameras kustības un raita montāža. Filmas vizuālais veidols – rūpīgi konstruētā fantāzijas vide – būtībā ir pārlaicīga, vienīgais, kas šo filmu piesaistīs konkrētam laikmetam, būs tajā izmantotās tehnoloģijas un, protams, konkrēto paaudžu aktieri.
Kino no 15. decembra.
