Seriāla galvenais varonis ir rīdzinieks Ādams, ētera personība kādā no galvaspilsētas radiostacijām, kurš pēc vaļsirdīgas un ne visai literāras vārdu straumes tiešraidē piedzīvo strauju karjeras kritumu.
Negaidīts darba piedāvājums viņu aizved uz kādas mazpilsētas pasta nodaļu. Pazudušas mīlestības vēstules, kaimiņu pasta nodaļas iecerēta diversija, izšķiroša badmintona četrcīņa – tas viss un vēl vairāk Ādamu sagaida četrās seriāla sērijās.
Filmu studijas "Mistrus media", kas iepriekš veidojusi daudzsēriju filmu "Emīlija. Latvijas preses karaliene", paspārnē tapušā mini seriāla lomās redzami Baiba Broka, Jānis Skutelis, Anta Aizupe, Imants Strads, Ģirts Krūmiņš, Marija Luīze Meļķe, un pie tā izveides darbojušies operators Jānis Eglītis, māksliniece Kristīne Abika, grima māksliniece Dzintra Bijubene, bet piemīlīgās mazpilsētas skaņu ainavas un atmiņā paliekošās tituldziesmas autors ir Edgars Mākens.
Rozenbauma atzina, ka humors ir visai smalka prasme, bet izmēģinājuma seansos viņa novērojusi – skatītāji tiešām smejas tajās seriāla vietās, kurās viņa to ir paredzējusi.
"Tā ir augstākā veiksmes formula. Es nezinu, vai tie joki ir latviski, latviešu vai Latvijas joki, bet par tiem smējās galvenokārt latvieši.
Man šķiet, ka mūsu humora izjūta balstās tajā vislabākajā joka formā, kāda tā ir iespējama, man liekas, ka tā ir smiešanās pašiem par sevi. Tad, kad mēs redzam savas neveiklības, kļūdas vai aizspriedumus, man liekas, ka tad tas strādā vislabāk," stāstīja Rozenbauma.
Viņa šo seriālu raksturo kā līksmu stāstu par to, kā lauciniekiem izskatās pilsētnieki un pilsētniekiem laucinieki.
"Katrā stāstā ir kāds jaunpienācējs, no kura skatu punkta mēs ieraugām to vidi, kurā viņš ierodas. Skaidrs, ka sākotnēji tā izskatās spilgta, dīvaina un neparasta, bet aiz tās vēl aizvien ieraugām cilvēcību un cilvēkus.
Kad mēs par to domājām, šķita, ka mēs varbūt pārspīlējam tos tēlus vai tipāžus, bet, aizbraucot uz laukiem, tu redzi, ka mēs esam vēl gaismas gadu attālumā no tā, kur varējām aizdauzīties," Rozenbauma vērtēja.
Režisore pati uzskata, ka ļoti precīzi izdevies attēlot Baibas Brokas spēlēto Anitu. "Tādas, kā ir Baiba, tādas Anitas, izrādās, eksistē. Man šķiet, ka tā ir galvenā līnija. Tas ir pilsētnieks, kas ierodas laukos, bet patiesībā nedaudz dziļāk tas ir par to, ka mēs katrs kaut kādā veidā esam dīvaini, un ir brīnišķīgi, ja to dīvainību varam pieņemt," pauda Rozenbauma.
Baibas spēlētās Anitas galvenais elks ir Merilina Monro. Slavenās aktrises tēls Brokai ļoti palīdzējis atrast ideju, kāda būs pasta vadītāja Anita.
"Tā šajā gadījumā bija mana vēlme nospēlēt Merilinu Monro lauku variantā, lauku Merilinu Monro mazliet brieduma gados. Kā mēs zinām, Merilina Monro nodzīvoja līdz 36 gadiem, es mazliet ilgāk, un mana Anita vēl ilgāk.
Merilina Monro man bija liels iedvesmas avots šajā seriālā – kā sievišķības esence dažādās nozīmēs. Viņa bija pieturas punkts, ar kuru man bija interesanti strādāt," atklāja Broka.
"Lai mēs būtu pilnīgi atklāti, tā bija Baibas ideja, ka viņai jābūt Merilinai Monro, tas nebija ierakstīts scenārijā. Tas nav tā, ka tas nejauši parādījās, tas bija ļoti stingrs Baibas uzstādījums, kuru mēs ņēmām vērā," smejoties atklāja Rozenbauma.
Mākens stāstīja, ka mūzikas, kas dzirdama seriālā, tika radīta pēc tā tapšanas, bet jau paralēli filmēšanai tapusi tituldziesma.
"Vispār komēdijai rakstīt – tas ir kaut kāds ārprāts. Ziniet, apcerīgu mūziku vai skumju es varu duci dienā uzrakstīt, nepārspīlējot, bet uzrakstīt komēdijai… Bez scenārija es to neprastu.
Varbūt, ka profesionālāki cilvēki prot, bet ne manā gadījumā. Mēs ar Unu kopā meklējām to skaņu, ar kuru to bildi faktiski atslēgt priekš skatītāja. Tas bija lielākais radošais izaicinājums," atzina Mākens.
Atbildot uz jautājumu, kā skan mazpilsēta, komponists atklāja, ka šoreiz šīs skaņas radīšanai izmantojis vienu konkrētu instrumentu – sintezatoru.
"Tas ir diezgan bērnišķīgs instruments, nav nekas profesionāls, bet noskaņu tas dod," viņš norādīja.
Rozenbauma atzina, ka seriālā nav drāmas, nav ziemeļvalstu seriāliem raksturīgās neo-noir vizuālās stilistikas. Visa seriāla darbība notiek nepārtrauktā, garā, visai laiskā un siltā vasaras dienā.
"Es domāju, ka šis seriāls ļoti atšķiras no jebkā cita tieši ar to, ka tās problēmas patiesībā ir ļoti smieklīgas jau pašas savā uzstādījumā.
Ir blakus pasta nodaļas vadītājs, kurš sabotāžai izmanto neīstu žurku. Vai problēmas tiek risinātas sporta spēļu veidā. Es domāju, ka tādas īstas drāmas tur nav, izņemot varoņu iekšējos stāstus, bet arī ar tiem mēs neejam psiholoģiskā reālismā. Mēs dauzāmies un skatāmies, kas no tā iznāk," secināja režisore.
