"Mēs šobrīd stāvam pie Saieta nama, kur viss sāksies. Un tālāk audiogida pavadībā skatītājs pa izgaismotiem celiņiem dosies cauri eposam. 17 epizodēs eposs tiks izstāstīts. Nu tad iesim skatīties, ko tad mēs te esam sastrādājuši," ar uzvedumu iepazīstina režisors Kārlis Anitens. Viņu esmu satikusi pirmās epizodes vietā, kas saucas "Dievu sapulce" un notiks pie Saieta nama.
Kopumā maršruts ir divus kilometrus garš, un katrā no epizodēm skatītāju gaida atšķirīgs gaismas priekšnesums, ko kopumā nodrošinās vairāk nekā 3000 dažādu gaismekļu un iekārtu.
Pie uzveduma radošā komanda strādā jau gadu. Līdz šim viss uzprojektēts datoros, animācijās un simulācijās, bet kopš šīs nedēļas sākuma norit darbs pie uzbūves reālajā vidē.
Kārlis Anitens rāda: "Nu, lūk, arī nāk Oskars, kurš ir ābelei piekāris zarus. Es saprotu, ka viens zars ir kaut kur pazudis?"
Oskars Pauliņš: "Jā, viens posms ir kaut kur noziedējis. (..) Mums te visu laiku ir jautri! Kaut kas visu laiku atgadās. Ne vienu brīdi nav savādāk. Bet mēs tikai ejam uz priekšu!"
Dodamies apskatīt, kāda izskatās ābele, kurai būs svarīga loma vienā no gaismas uzveduma epizodēm, bet pa ceļam piestājam vēl pie viena simboliska objekta, kas arī tiks apspēlēts gaismas stāstā – epizodē "Maldu ceļojums".
"Šis ir tas Lāčplēša maldu ceļojums, kurā Spīdala viņu ir aizvilinājusi, un, nākot no tā gala, šeit mēs ieraugām tādu nosacītu stilizētu laivu vai kuģi, kas no tāluma, protams, arī tā smuki ir apgaismots," izrāda Kārlis Anitens.
Oskars Pauliņš atklāj: "Šajā vietā ir izmantoti Latvijā ražotie LED aparāti – kvatrastāri ("QuatroStar" – red.). Šajā objektā ir 40 kvatrastāru. Bet mēs izmantojam ļoti daudz dažādas tehnikas. Dūmmašīnas, miglas mašīnas, lāzerus, LED ekrānus."
Tālāk dodamies pie jau pieminētās ābeles, kas ir draudīgs objekts, jo pie tā risināsies Lāčplēša izšķirošā cīņa ar Raganu. Tālāk seko Spīdalas pārtapšanas vieta, kuras vizualizācijā līdzās lāzertehnoloģijām svarīga loma būs arī Toma Zeļģa veidotajai animācijai. Vienā no fināla epizodēm savukārt tiks izmantota dzīvā uguns, tai jau sagatavots ugunskura laukums ar milzīgu malkas krāvumu.
Kārlis Anitens turpina: "Nu un tad mēs nonākam pie fināla skata, kas ir pirmo reizi, es nezinu, no kurienes tas ir atceļojis, bet es redzēju – ir baigi iespaidīgi!"
"Šo mēs vēl neesam redzējuši mūsu zemē," uzsver Oskars Pauliņš. "Tās ir ar pulti kontrolējamas vinčas, kurās ir iekārtas metru garas gaismas trubiņas, un tas viss vēl var kontrolēti pa vienam motoram cilāties. Braukt uz augšu, leju, atsevišķos ātrumos. Būs forši!"
Šajā objektā tiks atainota Lāčplēša cīņa ar Tumšo bruņinieku, ko Kārlis Anitens interpretējis nedaudz citādi, kā tas ir eposā: "Skatītājs epizodi varēs vērot zem viņu cīņas. Sajūta būs tāda, ka Lāčplēsis ar Bruņinieku krīt, nu, bet mēs jau esam tā tauta, kas zem sava varoņa ir. Bet tai pašā laikā, ko Oskars ir ārkārtīgi skaisti izdarījis, – Bruņiniekam mēs atļaujam iekrist, bet tas savs Lāčplēsis mums ir jānotur. To, kas notiek tālāk, es neteikšu, bet mēs noķeram savu Lāčplēsi."
Gaismas uzvedumam izvēlēts tieši Pumpura eposs, jo – kā saka Kārlis Anitens – Lāčplēsis ir mūsu tautas gara koncentrēts gaismas stars, kas mums šobrīd ir ļoti, ļoti svarīgs. Gaismas partitūra uzvedumā savīsies ar skaņām, mūziku un aktieru – Ingas Misānes-Grasbergas un Gundara Grasberga balsīm.
Eposa "Lāčplēsis" gaismas uzvedums Likteņdārzā skatāms no 10. novembra līdz 19. novembrim.
