Piektdienas vakarā un līdz nedēļas beigām tie būs skatāmi gan konkursa žūrijai, gan festivāla viesiem, pievēršoties tēmai "Pasaules dārgumi".
Pirmais ledus skulptūru festivāls Jelgavā tika rīkots 1999. gadā. Pavisam nesen arhīvā atrasts plakāts par vēl senākiem ledus svētkiem – 1937.gadā – un tas vēl vairāk izceļ 25. jubilejas nozīmību.
"Mēs sākām ar 10 skulptūrām un diviem tūkstošiem latu, un tagad tas ir izaudzis līdz starptautiski atzītam ledus skulptūru festivālam,"
stāstīja Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Kultūra" vadītājs Mintauts Buškevics.
Šogad izmaksas lēšamas jau 200 000 eiro, un Jelgavā dalībnieki ieradušies arī no tik tālām pasaules valstīm kā Argentīna un Indonēzija.
Dalībnieku rindās redzami gan lietpratēji, gan iesācēji. Latvijas tēlnieks Kristaps Andersons festivālā piedalās pirmo reizi un pirmo reizi strādā arī ar ledu. Līdz šim viņš strādāja ar smiltīm.
"Man top "Džizo", kas vairāk nāk no japāņu kultūras. Tāds Svētais tēls, kurš bija Budas māceklis, viņš arī sasniedza ļoti augstu apziņas līmeni un dalījās ar mieru un labestību pasaulē," stāstīja Kristaps Andresosons.
Savukārt tēlnieks no Latvijas Ainars Zingniks ar ledu strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Lai arī ledus skulptūrām ir īss mūžs, viņš iecerējis labākās idejas vēlāk realizēt kokā, jo ir koktēlnieks.
"Šis ir Stradivari gars. Tā kā festivāla tēma ir par pasaules dārgumiem, man uzreiz nāca prātā gan ekoloģija, gan kultūra. Un šis būtu kaut kas, kas ir atstāts cilvēcei – paliekošs dārgums, gan baudījums, gan kvalitāte," par savu darbu stāstīja Ainars Zingniks.
Bet tēlnieks no Ukrainas Arsentijs Samoilovs stāstīja, ka "ar savu skulptūru gribēju parādīt, ka pasaules dārgumi katram cilvēkam ir kas cits.
Es vēlējos attēlot figūru ar muzikāliem elementiem, kas izcels, ka katram cilvēkam apkārt ir viņa pasaules dārgumi un tā ir arī mūzika".
Kāds mākslinieks pasaules dārgumu saskata dzīvnieka attēlā, kādam citam tā ir māte gaidībās.
Tēlnieks no Indonēzijas Bali I Made Sutama sprieda: "Ja jūs meklējat pasaules dārgumus, jūs varat atrast mieru, prieku, brīvību, tad šī ir atslēga priekam, mieram un brīvībai, kas ir šeit".
Vairāk nekā 60 skulptūru veidošanai iztērētas 80 tonnas ledus. Ledu mākslas darbā palīdz pārvērst ne tikai kalti, bet arī motorzāģi, matu fēni un pat gludekļi. Lai skulptūras izturētu ilgāk, tās atrodas teltīs un uz nakti tiek ietītas folijas plēvēs.
Festivālu kopš tā pirmsākumiem apmeklējuši jau vairāk nekā miljons cilvēku. Tiek lēsts, ka šogad Jelgavā ieradīsies 50 tūkstoši skatītāju.
