Jau vairākus gadus Līga Ramata rūpīgi dokumentē arhitektūru Rīgas mikrorajonos un iepazīstina savus sociālo tīklu sekotājus ar padomju tipveida modernismu. Viņa iestājas par nepieciešamību novērtēt šo Latvijas arhitektūras vēstures posmu, vienlaikus izvairoties no tā iekonservēšanas pagātnē.
Šobrīd Rīgas mikrorajonos mitinās aptuveni divas trešdaļas galvaspilsētas iedzīvotāju un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to tālāko likteni.
"Mani pārsteidz tas, ka tās ēkas un visi ēku kopumi ir pilnībā atstāti novārtā, ne tās īsti kopj, ne par tām rūpējas. Viss ir atstāts uz iedzīvotājiem, kas, man personīgi, neliekas pareizi. Tur trūkst reālas aktivitātes, cilvēki īsti nevar identificēties ar savu vietu. Tie iekšpagalmi īsti vairs nepieder iedzīvotājiem, tie ir vai nu pašvaldībai, kas ir ļoti rets gadījums, vai vairāk privātajiem īpašniekiem. Līdz ar to paši iedzīvotāji īsti nesaprot, ko viņi var darīt," norādīja Ramata.
Arhitektes izpratnē, lai cilvēki uzņemtos atbildību par savu apkārtni un dzīves vietu, lai viņiem būtu vēlme ko mainīt un darīt, ir jāmāk saskatīt skaistais savā mikrorajonā.
"Vajag būt kopienai, pazīt savus kaimiņus, zināt kaut ko par savu vietu un to novērtēt. Tam ir vajadzīgas reālas aktivitātes. Šobrīd lielākā daļa tie ir guļamrajoni, bet ir veidi, kā palielināt aktivitāti mikrorajonos. Kaut kādas mazākas vai lielākas kultūrtelpas, mazas instalācijas, kaut vai soliņi vai sakārtoti pagalmi. Šobrīd tur nav šādu lokāciju, kur socializēties," pauda Ramata.
Vienlaikus viņa atzina, ka lielai daļai sabiedrības mikrorajoni atgādina padomju laiku, un dzīvot mikrorajonā nešķiet prestiži. Tajā pašā laikā arhitekte pauda, ka arī katrā mikrorajonā ir savas īpašās tendences un potenciāls, ko izmantot, tie noteikti nav viens veselums.
"Ja mēs paskatāmies uz pirmo mikrorajonu, kas bija Āgenskalna priedes un tad uz Purvciemu, mēs redzam, kā visa tā ideja ir attīstījusies gan mērogā, gan kādi tipveida projekti tika izmantoti. Ja mēs paskatāmies uz Zolitūdi, kas ir viens no jaunākajiem un man mīļākajiem mikrorajoniem, tas vairs nav tik vienmuļš, tur ir mazās, postmodernisma sabiedriskās celtnes, kuras ir izkaisītas pa visu mikrorajonu. Zolitūdē ir arī tāda it kā gājēju iela, kas šķērso visus četrus mikrorajonus un ieved centrā. Var redzēt, ka cilvēki tur sēž, atpūšas. Tas pierāda to, ka, ja būs veids, kā tās vietas izmantot, kaut vai tos iekšpagalmus, tad cilvēki tos arī reāli izmantos," uzsvēra Ramata.
Arhitekte īpaši izcēla divus tipveida projektus, kas viņai pašai liekas visai interesanti un veiksmīgi. Viens no tiem ir franču projekts Purvciemā, bet šādu ēku ir visai maz, un tās šobrīd ir visai sliktā stāvoklī. Otrs ir 119. sērija, kas savulaik pilnībā tika projektēta Latvijā, un ir viens no jaunākajiem un populārākajiem tipveida projektiem.
"Mikrorajoni paši par sevi ir sargājams un novērtējams, un diezgan unikāls pilsētplānošanas projekts, kas bija iespējams tikai sociālistiskās valstīs, jo tas vienkārši ir tik milzīga mēroga.
Manuprāt, būtu nedaudz bēdīgi, ja mēs ignorētu tik lielu daļu mūsu arhitektūras vēstures no 50. gadu beigām līdz pat Padomju Savienības sabrukumam. Tā ir milzīga daļa mūsu arhitektūras vēstures.
Ir noderīgi atcerēties, ka tie jau bija mūsu arhitektu darbi – lielāko daļu padomju modernisma celtnes ir projektējuši tieši latviešu arhitekti. Tas vēstures periods ir sargājams tāpat kā jebkurš cits," uzsvēra Ramata.
Viņasprāt, mikrorajoni ir jāatdzīvina, lai tie pārvērstos par kaut ko vairāk, nekā tikai guļamrajoniem. To var izdarīt daudzos dažādos veidos, gan radot sabiedriskas celtnes, gan īstenojot dažādas aktivitātes tieši iekšpagalmos.
"Tam nav jābūt nekam lielam. Var sākt ar labiekārtošanu. Bieži iekšpagalmos cilvēkiem pat nav kur apsēsties. Tev ir tas zaļais pleķītis, bet tev nav veidu, kā to izmantot. Tāpat šobrīd ļoti populāri ir kļuvuši urbānie kopdārzi. Arī kaut kas tāds mikrorajonos strādātu perfekti. Ir ļoti daudz dažādu iespēju, ko darīt. Man liekas, ka nav pareizi to visu atstāt uz iedzīvotājiem, jo viņi bieži nezina, kādas ir tās opcijas. Profesionāļiem ir jāstrādā kopā ar iedzīvotājiem," skaidroja Ramata.
