Rokassprādzes, jostu sprādzes, brošas, izšūtas somiņas, ziedu pušķīšu turētāji, piezīmju grāmatiņas un citas – kopumā aptuveni 500 greznumlietiņas žilbina izstādes apmeklētājus un spilgti ataino 19., 20. gadsimta mijas modes tendences Eiropā. Viktorijas laikmetā strauji attīstījās rūpniecība, kas ieviesa korekcijas arī rotu darināšanā.
Ieva Dzintare, kas vada Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzeju, stāsta: "Šīs rotas atspoguļo gadsimta mijas tendenci – pāreju no ļoti smalkiem dārgiem juvelieru rotu izstrādājumiem uz vairāk tādiem industriāli veidotiem, sabiedrībai pieejamākiem."
Smalkas rotas tolaik sāka nēsāt ne tikai aristokrāti, bet arī jaunbagātnieki, uzskatāmi parādot savu stāvokli sabiedrībā. Modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs stāsta, ka modē bijušas gan ar Romas mozaīkām, gan Francijas emalju apdarinātas rotaslietas, kā arī sēru rotas, kas darinātas no melnā dzintara un nelaiķa matiem. Daudzām rotām bija arī simboliska nozīme: "Sievietes tolaik nēsāja slēgtas kleitas ar brošiņu pie kakla – liela mezgla formā. To sauca par mīlas mezglu. Broša pauda to, ka sieviete būs uzticīga savam vīram un aizsargā sevi no izģērbšanas ar visām aizpogātajām podziņām un plus vēl saspraustu brošu."
Savukārt citiem smalkiem nieciņiem tolaik bijis ne tikai dekoratīvs, bet arī absolūti praktisks pielietojums. Vasiļjevs stāsta: "Vīrieši nereti oda, un, lai sievietes nekristu ģībonī, viņas nēsāja līdzi ziedu pušķīti, ko pielikt pie deguna, kā arī mazu flakoniņu ar ožamo sāli uz spirta bāzes. Tā kā viņas bija iežņaugtas korsetēs, lai vidukļa apkārtmērs būtu aptuveni 50 cm, plus vēl vīrieša smaka, tad ballēs tā bija absolūta nepieciešamība."
Seno rotu īpašnieku vārdi izsolēs un antikvariātos parasti tiekot paturēti noslēpumā, tāpēc, kas bijuši šo greznumlietu valkātāji, Vasiļjevs sakās nezinām. Katra lietiņa viņa acīs ir interesanta un īpaša, apliecinot tā laika cilvēku gaumi un izpratni par skaisto:
"Savākt šīs lietas 21. gadsimtā ir grūti. Pirmkārt, sortiments vairs nav liels, otrkārt, ne visās valstīs tās saglabā. Man vajadzēja vairākas desmitgades tās meklēt antikvariātos, veikalos, izsolēs internetā, lai savāktu tik skaistu ekspozīciju, kas tagad redzama Liepājā."
Izstāde Liepājas interjera muzejā būs skatāma līdz aprīļa beigām, bet Vasiļjevs to iesaka apmeklēt svētkos, lai ar šo krāšņumu aizgaiņātu ikdienas rutīnu un iedvesmotos svinībām.
