Spēļu pasaulē valda liela dažādība
Ksenijas Miļčas vadītajā studiju programmā studenti apgūst gan programmēšanas pamatprasmes, gan atrod sev sirdij tuvāko specifikāciju, kas nākotnē ļaus kļūt par nozares speciālistiem. Daži no viņiem kļūs par kodētājiem, citi – par grafiskajiem māksliniekiem, UI (user interface) dizaineriem, skaņas dizaineriem. "Mēs vairs neesam iedīglī, esam tālāk par sākumu, par ko jāsaka liels paldies Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijai," sacīja programmas direktore, pieminot arī ekonomiski pozitīvo spēļu industrijas aspektu – apgrozījums pērn bijis 26 miljoni eiro.
Tomēr runa te nav par naudu – pretēji sabiedrībā dažviet valdošajam priekšstatam, kas digitālās spēles saista ar azartspēlēm, naudu un atkarību, Ksenija Miļča norādīja, ka
"tās nav azartspēles, bet gan spēles ar dažādiem sižetiem, režijām, arī spēles, ko var izmantot kā mācību līdzekli vai palīdzīgu rīku psiholoģisku problēmu risināšanā".
Šobrīd spēļu pasaulē valda nekad agrāk nepieredzēta dažādība – klasikas cienītājiem aizvien ir iespēja spēlēt vecas un jaunas konsoļu spēles, bet tie, kas seko līdzi tehnoloģijām un vēlas izmēģināt jaunāko, kas no tām pieejams, var "iegremdēties" plašā klāstā virtuālo realitāšu vai papildināto realitāšu spēļu, kam "ļoti labs piemērs ir "Pokemon Go", kur realitāte tiek papildināta ar GPS, grafiku, skaņu, 3D," stāstīja Miļča.
Vairāk par izklaidi
Spēles var kalpot kam vairāk nekā izklaide vien – tās var tikt iesaistītas arī izglītības procesos. Šīs spēles iedalās atsevišķā, speciālā kategorijā – izglītojošās spēles (Game based learning), kas tiek veidotas, konsultējoties ar jomas ekspertiem, un tās, nokārtojot atbilstošas pārbaudes un sertifikātus, var tikt pielietotas, piemēram, uzņēmumu apmācībās. Ksenija Miļča dalījās ar piemēru, kur lego tiek pielietots apmācības procesos, lai rastu risinājumus ekonomikā un biznesā. Cits piemērs ir "Minecraft", un pasaulē jau ir pieejami kursi, kas piedāvā mazākajiem caur spēli apgūt programmēšanas pamatus.
Virtuālās realitātes spēles var kalpot arī nopietniem, ar dzīvību un veselību saistītiem nolūkiem. Viena no Ksenijas Miļčas nodaļas studentēm šobrīd veido spēli, kuras mērķis ir ar virtuālās pasaules palīdzību mazināt panikas lēkmes. "Virtuālajā realitātē cilvēks tiek iegremdēts vidē, kas viņam izraisītu panikas lēkmi vai fobiju, [..] un tas var ar laiku izveidot pieradumu pie šīm situācijām, mazinot iespēju saskarties ar panikas lēkmi reālajā dzīvē," spēles ideju skaidroja direktore. Šo ideju atbalstot arī psihologs, ar kuru studente konsultējusies.
Simulācijas spēles tiek izmantotas arī profesionālajā vidē, piemēram, "Amerikas armijā tā ir normāla prakse – izmantojot brilles, kas rāda reālu, ne virtuālu, telpu, izspēlējot uzbrukumu, uzrādot veselības rādītājus", skaidroja Miļča. 3D modelēšana savukārt var ļaut grūtniecei ieraudzīt savu bērniņu kā trīsdimensionālu modeli, kas palīdz, arī izmeklējot iedzimtas kaites.
Ksenija Miļča uzskata, ka nākotnē digitālajām spēlēm būs aizvien lielāka loma izglītojoties, piemēram, kosmetoloģijas jomā.
Turpinot attīstīties mākslīgajam intelektam, strauji un efektīvi paplašināsies dinamiskas un adaptīvas virtuālās vides radīšanas iespējas.
